Latvijas armijas virsnieks pulkvežleitnants Alberts Ameriks ir viens no apmēram 250 Lāčplēša ordeņa kavalieriem, kuri Otrā pasaules kara beigās vai pēc kara devās trimdā. Bet Ameriks ir vienīgais, kurš 1990.gadu sākumā, jau vairāk nekā 90 gadu vecumā, atgriezās uz dzīvi Latvijā. Viņš bija arī pēdējais Latvijā dzīvojošais Lāčplēša kara ordeņa kavalieris.

„Latvijā Ameriks atgriezās no Kanādas 1992.gadā un uzreiz kļuva par sava laikmeta slavenību,” stāsta Mārtiņš Vāveris. „Viņš bija trimdas pārstāvis, kurš atgriezies, turklāt vēl Lāčplēša kara ordeņa kavalieris. Viņš arī bija no cilvēkiem, kas nebaidījās paust savu stingru viedokli un nostāju konkrētos jautājumos. Savās runās viņš allaž iekļāva kādu stingru, simbolisku vēstījumu, un vienmēr aicināja mazāk runāt, bet vairāk darīt,” piebilst vēsturnieks.

Lāčplēša kara ordeni Alberts Ameriks ieguva par 1919.gada aprīļa kauju pie Zušu mājām netālu no Vaidavas stacijas. „Viņš izrādīja īpašu drošsirdību, arī nāves briesmas bija ļoti tuvu, jo viņš tika ievainots galvā. Viņš neatstāja ierindu, turpināja atsist pretinieku uzbrukumu un paglāba vairākus savus rotas biedrus no briesmīga iznākuma. Turklāt tā bija tikai trešā kauja, kurā viņš piedalījās. Ameriks pats vēlāk kādā intervijā ir teicis, ka, iesaucot armijā, viņš bijis tikai zaļš jauneklis,” stāsta Vāveris.

Šajās dienās aprit tieši simt gadu kopš Bermontiādes, kas noslēdzās ar Rīgas atbrīvošanu 1919.gada 11.novembrī. Par godu Latvijas armijas uzvarai pār Bermonta spēkiem šī diena tika pasludināta par kritušo varoņu piemiņas dienu jeb Lāčplēša dienu un tika nodibināts Lāčplēša Kara ordenis.

Ordeņa kavalieru stāsti plašāk skatāmi Latvijas Nacionālā vēstures muzeja izstādē "Vienpadsmit varoņstāsti".