Viens no izstādē „11 varoņstāsti” izceltajiem Lāčplēša kara ordeņa kavalieru stāstiem atgādina, ka par Latvijas neatkarību karoja un ne tikai latvieši. Izstādē viņus reprezentē vācbaltietis Konrāds Dekerts.

„Viņš viennozīmīgi bija spilgta un kolorīta personība – gan pēc saviem uzskatiem, gan pēc rīcības,” stāsta vēsturnieks un viens no izstādes kuratoriem Arnis Strazdiņš.

Dekerts dzimis vācbaltiešu ģimenē Iršu pagastā, Hiršenhofas kolonijā, skolotāju ģimenē, ieguvis labu izglītību. „Pirmā pasaules kara gados viņš iestājās Krievijas impērijas armijā, bet viņa ceļš aizveda līdz pat Francijai. Tur viņš iestājās franču ārzemnieku leģionā un tā sastāvā, karojot dažādās frontēs, tika līdz pat Āfrikai,” atklāj vēsturnieks.

1919.gadā Konrāds Dekerts atgriezās Baltijā kā franču militārās misijas virsnieks un spiegs. Viņš bija iefiltrēts Pāvela Bermonta armijas rindās, kur, pateicoties savām labajām svešvalodu zināšanām, slepeni ievāca informāciju un nodeva to sabiedrotajiem un Kārļa Ulmaņa pagaidu valdībai. „Šī informācija sekmēja jaunajai Latvijas valstij veiksmīgu Bermontiādes iznākumu, un tādēļ viņš saņēma Lāčplēša kara ordeni,” stāsta Strazdiņš.

Vēlāk Dekerts strādāja par zvērinātu advokātu, specializējās tirdzniecības jautājumos un bija valdes loceklis vairākos uzņēmumos.

Šajās dienās aprit tieši simt gadu kopš Bermontiādes, kas noslēdzās ar Rīgas atbrīvošanu 1919.gada 11.novembrī. Par godu Latvijas armijas uzvarai pār Bermonta spēkiem šī diena tika pasludināta par kritušo varoņu piemiņas dienu jeb Lāčplēša dienu un tika nodibināts Lāčplēša Kara ordenis.

Ordeņa kavalieru stāsti plašāk skatāmi Latvijas Nacionālā vēstures muzeja izstādē "Vienpadsmit varoņstāsti".