Sarkanajā grāmatā ierakstītais lapkoku praulgrauzis (Osmoderma eremita) ir viena no fiziski lielākajām sugām Latvijas vaboļu faunā. Taču, ņemot vērā cilvēku neziņu un citus apstākļus, tā ir arī viena apdraudētākajām sugām, Latvijas Radio uzsvēra entomologs Dmitrijs Teļnovs.

“Aptuveni 2–3 cm gara un tumši brūna vabole, bet segspārni ar bronzas atspīdumu, tādi nedaudz metāliski. Taustekļi šai sugai ir īsi, un vaboles forma ir cilindriska,” lapkoku praulgrauzi raksturoja entomologs.

Lapkoku praulgrauža kāpurs attīstās 3 gadus, un pieaugusi vabole dzīvo vien dažas nedēļas.

Šī vabole ir izcils piemērs tām sugām, kas ceļo nelabprāt – tās nevēlas doties prom no sava dzimtā koka.

“Tas ir raksturīgs tādām sugām, kuras evolūcijas gaitā bija ilgstoši saistītas ar nemainīgu vidi. Piemēram, Eiropā vai Eirāzijā tie bija veci platlapju meži – tur to izmaiņu nav, un vabolei nemaz nebija stimula meklēt citu dzīvotni, jo šo mežu bija pietiekami,” skaidroja kukaiņu pētnieks.

Ņemot vērā, ka Latvijā vecie dabiskie platlapju meži ar ozoliem, zirgkastaņām, kļavām, liepām un tamlīdzīgiem kokiem ir iznīcināti jau 20. gadsimta sākumā vai pat ātrāk, tagad lielākā daļa lapkoku praulgrauža populācijas ir saistīta ar cilvēka veidotiem mākslīgiem biotopiem, kur ir saglabājušies vecie platlapju koki, skaidroja Teļnovs.