Sestdien, 10. septembrī,  Rēzeknes novada Rogovkā notiks pirmais dzejas slams – dzejnieku sacensība – latgaliski “Rogovkys dzejis voga”, kurā piedalīsies latgaliski rakstoši dzejas autori. Rogovkā iecerētais dzejas slams ir viens no septembrī tradicionālo Dzejas dienu laika pasākumiem.

Iz rudiņa pusi

Ailinīki kai puorslaucinis

Atsagrīž kooperativā.

Dzejis dīnuos

Kai izslaukumu pīnuotovā

Pantus saleidzynoj stuovūt pi Raiņa.

Kam bīzuoka zuole junī,

Tam traknuoki panti septembrī

I vaira ryumis kasgadejā dzejis kruojumā.

Savu dzeju lasa latgaliski rakstošā autore Gunta Ločmele, vaicāta, kāpēc tieši latgaliski tiek radīti teksti, Gunta atbild lakoniski: “Tā ir valoda, kurā man ir vieglāk izteikties, tā ir valoda, kas man ir apkārt. Tas nav tāpēc, lai meklētu auditoriju, vai domātu jaunu mārketinga veidu, tā vienkārši ir vieglāk un turklāt tā ir pirmā valoda, kurā iemācījos lasīt.”

Un Guntu Ločmeli nemaz nebiedē, ka latgaliešu valodā viņas darbus izlasīs iespējams mazāka auditorija nekā, ja dzejoļi būtu uzrakstīti literārajā valodā.

Gunta Ločmele ir viena no deviņiem latgaliski rakstošajiem autoriem, kas piedalīsies sestdien Rēzeknes novada Rogovkā notiekošajā pirmajā dzejas slamā – dzejnieku sacensībās – latgaliski “Rogovkys dzejis voga”.

Dzejas slama nosaukumā “Rogovkys dzejis voga” simboliski savijas septembra pirmā daļa, kas laukos parasti ir ražas novākšanas, jo īpaši kartupeļu lasīšanas laiks un dzejas sacensība. Rogovkā iecerētais dzejas slams ir viens no septembrī tradicionālo Dzejas dienu laika pasākumiem. Slama pamatā ir nosacīta dzejnieku sacensība.

Pirmās "Rogovkys dzejis vogys" vadīšana uzticēta raidījumu un pasākumu vadītājam Kozmenam jeb Mārtiņam Kozlovskim.

Pirmā dzejas slama latgaliski uzvarētājs saņems naudas balvu, bet uzvarējušie dzejoļi tiks publicēti latgaliešu kultūras ziņu portālā lakuga.lv. Pasākuma organizatori cer, ka “Rogovkys dzejis voga” varētu kļūt par regulāru un gaidītu dzejas dienu tradīciju, līdzās jau tādiem dzejas dienu grandiem Latgalē kā mīlas aiļu un dziesmu festivāls “Upītes Uobeļduorzs” un savulaik “Andrejdīna”.