Dabas skaitīšanas dati liecina, ka Latvijā vissliktāk šobrīd klājas dabiskajiem zālājiem un arī pārējām biotopu grupām būtiski jāuzlabo apsaimniekošana. Pētot dažādas dzīvotnes kopumā 1,3 miljonu hektāru platībā, ir iegūti pilnīgākie dati par Latvijas dabu valsts vēsturē. Par to, kā šie dati nākotnē kalpos vai jau kalpo dabas vērtību saglabāšanas politikā, kāda situācija ir Eiropas Savienībā kopumā un kāda būs Latvijas biotopu daudzveidība nākotnē plašāk sarunā ar Latvijas Dabas fonda politikas koordinatori Baibu Vitajevsku-Baltvilku.

Nupat noslēgusies dabas skaitīšana, kas ir būtiskākie un izceļamie rezultāti, ko kopumā Latvijas dabas aizsardzības sektors no šī apjomīgā projekta secina? Kādā stāvoklī ir Latvijas dabas daudzveidība?

Baiba Vitajevska-Baltvilka: Jā, dabisko zālāju stāvoklis šobrīd ir kritiski slikts, tas ir tikai 1% no Latvijas teritorijas, kas ir ļoti liels kritums, salīdzinot 30 gadu laikā. Simts gadu laikā platību samazinājums ir pat 30% apmērā. Protams, mēs dzīvojam daudz citādāk, nekā tolaik, bet jebkurā gadījumā, tas ir vērā ņemams kritums.

Taču kopumā dabas skaitīšanas dati ataino satraucošas tendences arī attiecībā uz mežiem, piemēram, mēs varam runāt vairs tikai par 10% mežu, kas ir bioloģiski ļoti augstvērtīgi, un faktiski, runājot par jebkuru biotopu, mēs redzam sliktu ainu. Man ir žēl sākt uz tādas negatīvas nots, bet tas tā ir, jo tikai ļoti maz biotopu veidu ir labā stāvoklī.

Kādēļ pie mums tieši zālāju biotopos ir vissliktākie rādītāji? Kādi procesi to ietekmē?

Baiba Vitajevska-Baltvilka: Attiecībā uz zālājiem, tā ir nepiemērota apsaimniekošana. Vai mēs nepietiekami bieži pļaujam vai pļaujam par daudz. Vai apkārt ir vienlaidus lielas lauksaimniecības zemes, kas arī ietekmē zālāju kvalitāti, vai arī tie tiek nosusināti. Zālāji kā biotops nevar pie mums pastāvēt bez cilvēka iejaukšanās, kā tas savukārt ir ar mežu, kuru ilgstoši neaiztiekot, veidojas bioloģisks mežs. Taču ar zālājiem tā nav, tie ir jākopj un tas jādara atbilstoši, bet tad tā neatbilstošā kopšana ir tas iemesls, kāpēc šie biotopi ir kritiskā stāvoklī šobrīd. Tās ir tās dabiskās pļavas, no kurām mēs pēc tam lasām augus vainagiem un kur varētu dzīvot un pilnvērtīgi uzturēties arī apputeksnētāji, kas ir arī svarīgi lauksaimniecībai un dārzkopībai.