Virs tūkstoš Latvijas autopārvadātāju galvām karājas Dāmokla zobens – politiskās nostājas dēļ Satiksmes ministrija no Krievijas vairs nepieprasa kravas pārvadājumu atļaujas. Par spīti karam Ukrainā, Latvijas uzņēmumu vietā kravas uz agresorvalsti turpina vest uzņēmumi no Igaunijas, Lietuvas, Polijas un citām valstīm, kur atļaujas ir pieejamas. Tas nozīmē, ka nauda ripo to valstu ekonomikā, bet ne Latvijas. Tādi novērojumi ir Latvijas Nacionālajā kravas ekspeditoru un loģistikas asociācijā.

Kāpēc līdz šim, ritot karam Ukrainā, atļaujas pārvadātājiem bija pieejamas un kādas sekas politiskā nostāja Latvijas ekonomikai varētu radīt?

Šogad Krievijas tirgū darbojās tūkstoš jeb vairāk nekā piektdaļa no visiem Latvijas pārvadātājiem. To Latvijas Radio noskaidroja Autotransporta direkcijā, kur stāsta, ka 2023. gada nogalē Latvijas un Krievijas atbildīgās ministrijas apmainījās ar starptautiskajām kravas autopārvadājumu atļaujām. No gada kvotas Latvija saņēma ceturto daļu jeb 28,5 tūkstoš atļauju, kas ir vismaz pusotru reizi mazāk, nekā pērn. Šogad visas licences pārvadātājiem jau ir izsniegtas – saka direkcijā, piebilstot, ka atļauja maksā ap 12 eiro. Tas nozīmē, ka Latvijas kravu pārvadātāji par atļaujām uz Krieviju samaksājuši vairāk nekā 330 tūkstošus eiro. Lai gan licence ir derīga visam gadam, tā tomēr ir vienreizēja.

Vairumam komersantu atļaujas jau esot beigušās, bet jaunas Satiksmes ministrija Krievijai vairs nepieprasot. Starp Baltijas kaimiņvalstīm Latvija ir vienīgā, kas to nedara, tāpēc Latvijā ražotu bērnu pārtiku, zāles, alkoholu un citas preces, kas nav sankciju sarakstos, uz Krieviju turpina vest kaimiņvalstu uzņēmumi. Tādi novērojumi ir Latvijas Nacionālās kravas ekspeditoru un loģistikas asociācijā.