Lauksaimniecība ir nozare, kas nereti tiek piesaukta kā viena no sarežģītākajām, kurā samazināt siltumnīcefekta radošo gāzu emisijas. Taču ir risinājumi, kas tieši šajā jomā ļauj pietuvoties oglekļa mazietilpīgas attīstības ieviešanai reālajā saimniekošanā. Turklāt padarot tos nevis par ierobežojumiem, bet gan iespējām. Stāsts par to, kā Latvijā radītas idejas un iekārtas palīdz samazināt izmešus un piedāvāt pasaules tirgum jaunus risinājumus.

Lauksaimniecība ir nozare, kas mūs vienlaikus baro, bet tajā pašā laikā arī rada pamatīgu ietekmi uz apkārtējo vidi - audzējot lopus, vai arī dažādas augu kultūras, apkārtējā vidē nonāk gan nevajadzīgi daudz barības vielu, gan siltumnīcefektu radošās gāzes. Viens no veidiem, kā kūtsmēslus un citus lauksaimniecības atkritumus no kaitīgiem izmešiem pārvērst derīgā resursā ir padarīt tos par izejvielu biogāzes ražošanā, taču tas vēl nav viss – ja gāzē esošo metānu attīra, to iespējams pildīt automašīnās un izmantot šobrīd lietotās dabas gāzes vietā. Latvijā ir radīta iekārta, kas ļauj iegūt augstas kvalitātes biometānu un šobrīd šai iekārtai pasaulē nav līdzinieku. Viena no tās izstrādātājām ir Rīgas Tehniskās universitātes vadošā pētniece Kristīne Veģere.

Šādas biometāna iekārtas var uzstādīt pie jebkuras biogāzes stacijas, neatkarīgi no tā, no kādām izejvielām katrs izvēlējies gāzi iegūt. Šādas iekārtas uzstādīšana ir dārga, taču eksperti norāda, ka tās atmaksājas piecu gadu laikā.  Ekonomiskais izdevīgums slēpjas ne tikai pašu saražotajā degvielā vai elektrībā, bet, kā norāda arī VIdes aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas Klimata pārmaiņu departamenta direktore Ilze Prūse – emisiju dārdzībā.