Briselē šajās dienās pēc Latvijas aicinājuma atkārtoti diskutē par Krievijas graudu importa aizliegumu. Graudu imports no Krievijas patlaban ir legāls un caur Latviju šī produkcija brīvi nokļūst arī Eiropas Savienībā. Graudi nav iekļauti Eiropas Savienības sankciju sarakstos, lai neciestu nabadzīgās valstis, kurās trūkst pārtikas. Daļa Krievijas graudu caur Latviju tranzītā plūst uz citām pasaules valstīm, bet šogad jau ap 400 tūkstoši tonnu nonākuši arī Eiropas Savienībā, kur šos graudus izmanto gan pārtikā, gan lopbarībā. Kādi uzņēmumi no agresorvalsts importē graudus, vai šī produkcija paliek arī Latvijā, kā tas ietekmē vietējo lauksaimnieku konkurētspēju un kā savukārt aizliegums ietekmētu pārvadājumu nozari?

Pārtikas un veterinārā dienesta Robežkontroles departamenta direktore Iveta Šice-Trēde lēš, ka šī gada 11 mēnešos caur Latvijas robežkontroles punktiem Eiropas Savienībā no Krievijas ievests par 80 tūkstošiem tonnu graudu vairāk nekā pērn visa gada garumā (303 000 t). Lai pārtrauktu šo atbalstu Krievijas ekonomikai, Latvija aicina aizliegt Krievijas graudu importu Eiropas Savienībā kopumā.

Valdība aizvadītajā nedēļā šo ieceri atbalstījusi un zemkopības ministrs Armands Krauze no Zaļo un zemnieku savienības Krievijas graudu importa liegumu šonedēļ rosinājis Eiropas Savienības Lauksaimniecības un zivsaimniecības ministru padomē Briselē. Tiesa gan, minētās teju 400 tūkstoš tonnas no Krievijas importēto graudu neietver vēl to apjomu, kas no agresorvalsts tranzītā caur Latviju tiek nogādāts trešajās valstīs. Krauze norāda, ka šo plūsmu gan ir jāsaglabā, lai neradītu negatīvu ietekmi uz globālo pārtikas nodrošinājumu.