Aizvadītajā nedēļā Lietuvas Parlaments apstiprināja valdības ierosinātos likuma grozījumus, kas paredz ieviest pagaidu solidaritātes maksu par banku virspeļņu. Ja parasti Lietuvas banku peļņa bija 300, 400 miljoni eiro gadā, tad šogad tā varētu sasniegt vienu miljardu eiro. Banku nodoklī iekasētos vairāk nekā 400 miljonus eiro Lietuvā paredzēts novirzīt aizsardzības, civilās un militārās infrastruktūras projektiem. Kādi ir apsvērumi par vai pret šāda nodokļa ieviešanu Latvijā?

Pērn Latvijas banku peļņa bija 325 miljoni eiro. Līdz ar ikmēneša kredītmaksājumu pieaugumu, šogad pirmajos trīs mēnešos banku peļņa ir par gandrīz 77% lielāka nekā tajā pašā laika posmā pērn, sasniedzot 54,3 miljonus eiro. Tātad, visticamāk, arī gada peļņa būs lielāka nekā pērn. Virspeļņas nodokļa ieviešanu vērtē Finanšu nozares asociācijas valdes priekšsēdētāja Sanita Bajāre.

Latvijas Bankas Monetārās politikas pārvaldes vadītājs Uldis Rutkaste atzīst, ka virspeļņas nodokļa ieviešana būtu labs papildinājums budžeta ieņēmumiem, tomēr tas nepalīdzēs uzlabot valsts reputāciju investoru skatījumā. Arī Latvijas Banka sākusi apkopot un katru nedēļu publicēt informāciju par noguldījumu un kredītu procentu likmēm Latvijā un eiro zonā, cerot, ka Latvijas kredītiestādes straujāk cels noguldījumu procentu likmes.

Finanšu ministrs Arvils Ašeradens stāsta, ka ministrija rūpīgi seko procesiem Lietuvā, bet gan Igaunijas bankas vadītājs, gan Eiropas Centrālās bankas vadība neatbalsta speciāla banku nodokļa iekasēšanu.

Pēc sarunu otrā raunda arī tiks lemts, vai banku Latvijā nodoklis ir nepieciešams vai nē.