Latvijā augstāko izglītību šobrīd iegūst 74 000 studējošo un tas ir mazākais skaits pēdējo 20 gadu laikā. Tā liecina Centrālās statistikas pārvaldes jaunākie dati. Studentu skaita samazināšanās, protams, ir cieši saistīta ar demogrāfisko situāciju un zemajiem dzimstības rādītājiem. Savukārt, augstskolu pārstāvji norāda, ka aizvien vairāk jauniešu studē inženierzinātnes un augstskolas ir gatavas palīdzēt strādājošajiem apgūt darba tirgum nepieciešamās zināšanas un prasmes mūžizglītības programmās.

Puse no visiem studējošajiem mācās trīs lielākajās Latvijas augstskolās – Rīgas Tehniskajā universitātē (RTU), Latvijas Universitātē un Rīgas Stradiņa universitātā. RTU studiju prorektore Elīna Gaile-Sarkane stāsta, ka augstskolā studē 13000 studentu, tai skaitā ārvalstu studenti no 100 valstīm, un studējošo skaits nesamazinās. Pēdējos gados aug jauniešu interese par inženierzinātņu nozarēm.

Rīgas Ekonomikas augstskolas asociētā profesore, demogrāfe Zane Vārpiņa vērtē, ka studentu skaita samazināšanās darba tirgum riskus nerada, jo galvenais ir nevis grāds, bet darba tirgū nepieciešamās prasmes.

LDDK pārstāve Liene Voroņenko vērtē, ka darba tirgū šobrīd visvairāk nepieciešami augstskolu absolventi, kas apguvuši inženierzinātnes un laba izglītība nodrošina par apmēram 30% augstāku atalgojumu. Tikpat svarīgi ir zināšanas papildināt.

Gan RTU, gan salīdzinoši nelielā Vidzemes augstskola ar 700 studentiem, ir gatavas piedalīties strādājošo pārkvalifikācijā un mūžizglītībā. Stāsta Vidzemes augstskolas rektore Agnese Dāvidsone.

52 augstākās izglītības iestādēs šogad visvairāk studenti uzņemti sociālo zinātņu, komerczinību un tiesību programmās, seko veselības aprūpes un sociālās labklājības, inženierzinātņu, ražošanas un būvniecības programmas. Vismazāk studenti tika uzņemti lauksaimniecības un izglītības programmās.