Ik gadus Latvijas iedzīvotāji pazaudē vairākus miljonus vienu un divu centu monētas. Tās nonāk vidē, mētājas mājas pa atvilktnēm un kabatām. Protams, daļa iegulstas arī krājkasēs. Šī iemesla dēļ Latvijas Banka iecerējusi samazināt šo nominālu apriti.

Latvijas Banka iecerējusi rosināt likumdevēju ierobežot viena un divu centu monētu apriti. Latvijas Bankas padomes locekle Zita Zariņa stāsta, ka banka ik gadus emitē jeb papildus apgrozībā laiž vairākus miljonus viena un divu centu monētas.

Tas ir iemesls, kādēļ Latvijas Banka uzskata, ka ir pienācis laiks vienu un divu centu monētu skaitu apritē samazināt. Par šo jautājumu banka ik gadu taujā arī sabiedrības viedokli.

Zita Zariņa stāsta, ka viens no variantiem būtu vienu un divu centu monētas no apgrozības izņemt pavisam, bet to var darīt tikai visā eiro zonā kopā. Tomēr Eiropas Komisija pie kopīga risinājuma vēl nav nonākusi. Tas nozīmē, ka valstis var nacionālā līmenī ierobežot šo nominālu apriti ar noapaļošanu, un to vairākas valstis jau ir izdarījušas.

„Tas ko mēs šobrīd Latvijas Bankā ļoti nopietni domājam, ka mēs gribam piedāvāt likumdevējam ieviest pirkuma gala summas noapaļošanu jau kā normatīvus noteikumus, kas būtu obligāti piemērojami,” norāda Zita Zariņa.

Tas attiektos tikai uz pirkumiem skaidrā naudā un gala summas apaļošana būtu gan uz augšu, gan uz leju.

Latvijas Tirgotāju asociācijas valdes priekšsēdētājs Henriks Danusēvičs ir skeptisks par Latvijas Bankas ieceri, sakot, ka patlaban tirgotājiem vienu un divu centu monētu aprite galvas sāpes nerada.

Savukārt vērtējot nozaudēto monētu ietekmi uz vidi, SIA “Zaļā josta” valdes priekšsēdētājs Jānis Lapsa spriež, ka lielus draudus neredz, jo vienu un divu centu monētas dabā nonāk salīdzinoši mazā apjomā.

Latvijas Banka uzsver, ka vienu un divu centu monētu apjoms, kas ik gadus nonāk vidē, atvilktnēs, kabatās un vecos makos ir mērāms vairākos desmitos tonnu.