Lai lemtu par pievienotās vērtības nodokļa palielināšanu, jāskatās uz situāciju kopumā, tā, komentējot finanšu ministra teikto par iespējamo pievienotās vērtības nodokļa celšanu, intervijā „Latvijas Radio” pauž Latvijas bankas prezidents Mārtiņš Kazāks. Viņš arī sacīja, ka Eiropas Centrālās bankas lēmums samazināt procentlikmes par 0,25 procentpunktiem jau pavisam drīz atspoguļosies kredītņēmēju maksājumos.

Premjere paudusi, ka Latvijas budžeta situācija nav ļoti pozitīva un dažādu ārēju apstākļu dēļ budžeta situācija ir saspringta arī citās Eiropas valstīs. Kādu jūs kā centrālās bankas vadītājs redzat šo situāciju?

Mārtiņš Kazāks: Domāju , ka šī gada sākums budžeta ziņā ir visgrūtākais tāpēc, ka inflācijas vairs nav un stipras izaugsmes vēl nav. Iepriekšējos gados inflācijas un cenu kāpuma dēļ ienākumi budžetā kāpa diezgan strauji. Šobrīd Latvijā inflācija ir tuvu nullei, līdz ar to inflācijas pavējš budžetam ir beidzies, savukārt izaugsmes pavējš… Lai gan mums izaugsme ekonomikā ir sākusies. Jaunais biznesa cikls ir sācies. Pirmajā ceturksnī izaugsme bija diezgan spēcīga – 0,9 % pret pagājušā gada pēdējo ceturksni, bet ne iedzīvotāji to īsti vēl jūt, ne arī tas ir pietiekoši strauji, lai būtiski palielinātu budžeta ieņēmumus. Līdz ar to šī gada pirmā puse budžeta ienākumu ziņā ir diezgan vārga.

Otra lieta, kas pasliktina budžetu, ir ģeopolitiskā situācija, līdz ar to nepieciešamība vairāk tērēt aizsardzībai. Es gribu uzsvērt, ka aizsardzība nav tērēšana. Aizsardzība un drošība ir investīcija. Tā ir investīcija drošībā, lai mēs eksistētu kā valsts, kā daļa no Eiropas Savienības. Ja cilvēki jūtas nedroši, viņi mazāk tērē, mazāk investē un tas nozīmē, ka ekonomiskā izaugsme ir lēnāka. Drošības investīcijas ir ļoti svarīgas gan tam, kā iedzīvotāji jūtas, gan mums kā valstij, lai mēs eksistētu. Drošības joma un investīcijas drošībā ir jaunas industrijas sākums, kas arī ekonomikai dod lielāku izaugsmi.

Šajā brīdī mums ienākumi ir mazāki un tēriņi lielāki. Situācija budžetā nav vienkārša, tā ir diezgan sarežģīta. Bet vislabākais veids, kā no tās iziet, ir caur spēcīgāku izaugsmi. Tie galvenie darbi saistītos ar straujākas izaugsmes nodrošināšanu – paņemt nost visas klapes, kas bremzējušas izaugsmi. Paņemam nost birokrātiju, nevajadzīgu administratīvu slogu, ļaujam iedzīvotājiem un uzņēmējiem audzēt ekonomiku un tas budžetā atgriezīsies kā lielāki nodokļu ieņēmumi. Ja ar to nepietiek tad skatāmies, kas notiek ar nodokļu politiku.