Latvijas darbs bruņojuma ražošanā. Intervija ar federācijas vadītāju Elīnu Egli

Aizsaradzība, tostarp, bruņojums patlaban ir viena no Eiropas Savienības un Latvijas prioritātēm. Nozarē pēdējos gados krietni pieaugušas arī investīcijas. Bet kā pēdējos gados attīstījusies militārā industrija Latvijā un kādas sadarbības veidojušās ar citām valstīm? Tāpat kādu bruņojumu jau šobrīd ražojam tepat Latvijā un kā nozare attīstīsies nākotnē? Par to sarunā ar Latvijas Drošības un aizsardzības industriju federācijas vadītāju Elīnu Egli.

Cik liela ir mūsu militārās ražošanas nozare šobrīd, cik uzņēmumu ar to nodarbojas?

Aktīvi uzņēmumi, kas koncentrējas uz piegādēm gan nacionālā līmenī, gan iesaistās Eiropas līmeņa iniciatīvās, kā arī veiksmīgi startē NATO līmeņa tenderos, mums šobrīd federācijā ir 110 tādu uzņēmumu. Tāpat ļoti aktīvas ir Latvijas vadošās universitātes un kopumā mēs runājam par tiešā veidā nodarbinātiem vairāk nekā 8000 cilvēkiem un apgraizījumā mēs tuvojamies pie viena miljarda.

Ko ražojam Latvijā, vai tie pamatā ir droni un kādas mikroshēmas vai ražojam arī kādu munīciju un citu bruņojumu?

Tradicionāli Latvijā tiek ražota mazā munīcija, mums ir četras rūpnīcas, kas aktīvi strādā pie munīcijas ražošanas. Tā ir arī sporta munīcija un mednieku munīcija, mēs vairāk runājam par tādu duālā pielietojuma segmentu un tad jau redzēsim, vai Eiropa arī atbalstīs Latvijā šīs lielās munīcijas ražošanu. Tāpat ir ļoti daudz uzņēmumi, kas ražo dažādas komponentes dažādām sistēmām, bez kurām nevienas armijas modernizācija nebūtu iespējama un ikdienā mēs arī sadarbojamies ar federācijas lielajiem asociētajiem biedriem, kas jau sniedz atbalstu mūsu aizsardzības spēju attīstībā un veidojam konsorcijus. Te mēs varam minēt sadarbību ar "Eurospike", "Rafael" u.c. Tāpat ir arī citās spēju jomās, kas saistītas ar jūras kuģu modernizāciju, ar komunikāciju sistēmām. Līdz ar to mēs sazemējam šos ārvalstu milžus ar praktiskajām Latvijas vajadzībām un esam priekš viņiem šīs rokas un kājas šeit uz zemes.