„Latvijas Dzelzceļš” pagājušajā nedēļā uzsāka kravu pārvadājumus Igaunijā. Pēdējos gados uzņēmuma pēdējo gadu mērķis ir tirgu un kravu segmenta diversifikācija jeb dažādošana. Pērnais gads tranzīta nozarei - gan dzelzceļam, gan ostām bijis sarežģīts, tomēr labāks, nekā gaidīts un 2022.gadā „Latvijas Dzelzceļš” pārvadājis gandrīz 20 miljonus tonnu kravu, kas gan ir par 1,3% mazāk nekā gadu iepriekš.

Pagājušajā nedēļā Rīgā tikās Latvijas, Igaunijas un Lietuvas nacionālo dzelzceļu vadītāji. Tikšanās mērķis bija pārrunāt Baltijas reģiona aktualitātes dzelzceļa nozarē un vienoties par turpmāko sadarbību, jo Baltijā dzelzceļa infrastruktūra ir līdzīga un sliežu platums vienāds. Kā stāsta „Latvijas Dzelceļa” pārstāve Agnese Līcīte, uzņēmums “LDZ CARGO” ir saņēmis Eiropas vienoto drošības sertifikātu pārvadājumu veikšanai Igaunijā un jau veicis pirmos kravu pārvadājumus.

No kravām, kas pērn pārvadātas pa dzelzceļu, gandrīz 20% sastāda nafta un naftas produkti, turpat 19% - graudi, sēklas un augļi, ap 5% - koksne un tās produkti, tikpat minerālmēsli, bet būtiskākais pārvadājumu apjoms – 23,6% bija akmeņogles. 70% akmeņogļu tiek sūtītas no Kazahstānas. Satiksmes ministrijas eksperts Andris Maldups stāsta, ka tieši akmeņogles bijušas būtisks kravu segments gan dzelzceļam, gan ostām.

Ja kādreiz 90% no tranzīta kravām Latvijā ienāca no Krievijas un Baltkrievijas, tad tagad to skaits ir būtiski samazinājies. Tranzītu ietekmē arī ES noteiktās sankcijas pret Krievijas un Baltkrievijas pilsoņiem un uzņēmumiem, tomēr Satiksmes ministrijas eksperts Andris Maldups vērtē, ka situācija tranzīta jomā pērn bijusi labāka, nekā gaidīts.

Pērn „Latvijas dzelzceļa” eksporta pārvadājumi auguši par 57%, importa pārvadājumi – par 9%, savukārt, samazinājušies sauszemes tranzīta un iekšzemes pārvadājumi - attiecīgi par 53% un 16%.