Kultūrvēsturiskais mantojums nozīmē nācijas saknes un identitāti, tāpēc Ukraina vēlas iespējami ātrāk atjaunot karā sagrautos un cietušos kultūrvēsturiskos objektus. Ukrainai palīdzību šai jomā sniedz arī Latvija. Pirms dažām dienām no kara postītās valsts Latvijā atgriezās trīs pieredzes bagāti eksperti, kas vairāk nekā nedēļu strādāja vairākos kara skartos objektos.

 

 

Ukraina ir bagāta ar savu kultūrvēsturisko mantojumu, ko, diemžēl turpina postīt karš. Šobrīd ir vairāki simti kultūrvēsturisko objektu, kas cietuši vai sabombardēti karā un kam nepieciešama atjaunošana. Savu nozīmīgu artavu šai jomā sniedz arī Latvija, jo mums ir izcili un pieredzējuši jomas eksperti, kas jau darbojušies līdzīgos apstākļos, kad kultūras mantojums cietis dažādos bruņotos konfliktos.

Pirms vairākām dienām no Ukrainas atgriezās triju ekspertu komanda, kas pusotru nedēļu strādāja četros objektos. Viņi precīzi dokumentēja cietušās ēkas, izmantojot lāzerskenerus, veica radīto postījumu diagnostiku un konsultēja atbildīgās Ukrainas institūcijas par tālāk veicamajiem atjaunošanas darbiem.

Viens no Latvijas komandas – UNESCO eksperts – Bruno Delands savulaik jau darbojies Irākā un Sīrijā. Ukrainā viņš ar kolēģiem strādāja vietās, kam karš jau aizvirzījies pāri, bet kara tuvums tomēr bija sajūtams.

Latvijas eksperti darbu uzsāka mazākajā Ukrainas pilsētā Uhnivā, Svētās Jaunavas Marijas baznīcā, pēc tam devās uz Čerņihivu, kur strādāja divos objektos – Vasila Tarnovska Ukrainas senlietu muzeja mājā, kur atrodas arī Jaunatnes kultūras centrs un Čerņihivas kinoteātra ēkā, kas arī ir nozīmīgs kultūras mantojuma objekts, diemžēl, šobrīd pamatīgi izpostīts.

Ceturtais objekts, kurā strādāja mūsu eksperti, bija Kijivas Svētā Kirila katedrāle, kas nebija cietusi karā, bet kas atrodas bīstamajā zonā un kuru iecerēts iekļaut UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā.

Šobrīd šajā sarakstā jau atrodas viens Kijivas objekts, un tā ir Svētās Sofijas katedrāle. Ir cerība, ka Svētā Kirila katedrāle sarakstam varētu pievienoties jau nākamgad, stāsta viens no Latvijas ekspertiem, kas tajā strādāja, RTU asociētais profesors Māris Kaļinka.

Latvijas zinātnieki Ukrainā uz vietas strādāja pusotru nedēļu, bet tagad atgriezušies Latvijā un jau attālināti analizē datus un gatavo rekomendācijas, kā jārīkojas Ukrainas kolēģiem, lai viņi kara skartos objektus varētu atjaunot pēc iespējas ātrāk un efektīvāk. Latvija valstiskā līmenī ir viena no pirmajām valstīm, kas Ukrainai sniedz atbalstu tieši kultūras pieminekļu saglabāšanas jomā.

Kā uzsver Bruno Delands – kultūras mantojums ir ļoti būtiska ikvienas valsts un tautas identitātes daļa, tāpēc tik akūti svarīgi to nosargāt un saglabāt.

Līdz ar Bruno Delandu un Māri Kaļinku ekspertu komandā Ukrainā strādāja arī RTU Datorzinātnes un informācijas tehnoloģijas fakultātes doktorants Kirils Gorovojs. Projekts ir Latvijas Kultūras ministrijas sadarbība ar Rīgas Tehnisko universitāti.