Aizraujošs, traģikomisks un melanholijas piesātināts ir slovāku autora Viliama Klimāčeka romāns "Karstā 68.gada vasara", kas vēsta par tā sauktā Prāgas pavasara notikumiem bijušajā Čehoslovākijā. Autors to balstījis reālos cilvēku dzīvesstāstos, un viņu pārsteidzis, cik liels spēks joprojām piemīt šiem notikumiem, kas risinājās vairāk nekā pirms 50 gadiem.

Tikko romāns sācis savu ceļu pie lasītājiem arī Latvijā, no slovāku valodas to tulkojis Jānis Krastiņš.

Grāmatas noskaņā visai precīzi ievada uz grāmatas vāka redzamā ilustrācija. Cilvēki tajā pozē pie tā laika čehoslovāku sapņu auto – Škoda "Felicia". Kā jau sākumā paskaidro autors – tas bija elegants kabriolets, kas uz čehoslovāku asfalta vizēja kā apelsīns uz kartupeļu stirpas. Šāds auto pieder arī vienam no grāmatas galvenajiem varoņiem – Aleksandram. Viņš ir remdens komunists, kurš savu seksīgo kabrioletu mīl vairāk nekā dzimto partiju. Aleksandram ir augsts stāvoklis uzņēmumā, kas ražo medicīnas tehniku, un auto viņš ieguvis kā pateicību par kādu izmanīgu darījumu.

Līdzās Aleksandra ģimenei grāmatā iepazīstam vēl triju ģimeņu likteņus pagājušā gadsimta 60.-70. gadu mijā, ap tā sauktā Prāgas pavasara laiku.

Prāgas pavasaris bija mēģinājums veikt demokrātiskas pārmaiņas toreiz valdošajā totalitārajā sistēmā. Tas sākās 1968.gada sākumā ar cerīgām reformām un cenzūras atcelšanu, bet naktī uz 21. augustu padomju tanki to visu sadragāja, pieliekot Prāgas pavasarim vardarbīgu punktu.

Grāmatas tulkotājs Jānis Krastiņš atzīst, ka arī viņa dzīvē 1968. gads savā ziņā bijis liktenīgs. Viņam tolaik bija 18 gadu, viņš iestājās ķīmiķos, un būtībā tieši Prāgas pavasara atskaņas viņu ieinteresēja par Čehoslovākiju. Viņš sāka pirkt žurnālus čehu un slovāku valodā, ātri apguva šīs valodas, un šobrīd ir viens no meistarīgākajiem tulkotājiem no čehu valodas. Bet šoreiz viņam bijis interesanti iepazīties ar skatījumu uz Prāgas pavasari tieši no slovāku viedokļa.