Līdz ar kara Ukrainā sākumu, Latvijā aktīvi veidojās dažādas brīvprātīgo grupas, kas palīdzēja ukraiņu ģimenēm nokļūt drošībā un regulāri turp transportēja dažādas palīdzības kravas. Vienu tādām veidoja arī lauksaimnieki Normunds un Klaida Kalniņi. Arī pēc diviem gadiem ģimene turpina to darīt un secina, ka, ilgstoši sniedzot palīdzību, nostiprinās arī pārliecība, ka katrai lietai, kuru kāds sarūpē, ir patiešām liela vai pat reizēm izšķiroša nozīme tur Ukrainā.

"Droši vien ir jau cilvēku grupa, kas bez tā nevar, kam vajag darīt un palīdzēt un tie arī darbojās un tā cilvēcība vienmēr nāk blakus visiem tiem braucieniem un tas dod spēku un iedvesmu darboties."

Sējas pagasta lauksaimnieku ģimene Normunds un Klaida Kalniņi kopš kara sākuma aktīvi organizē dažādus palīdzības sūtījumus Ukrainas iedzīvotājiem un armijai. Tostarp no Latvijas turp transportētas jau vairāk nekā 100 dažādas ziedotās automašīnas, kuras karavīri var izmantot frontē.

"Tas sākuma posms bija tāds, ka asinis visiem vārījās, ka mēs tagad ātri visiem parādīsim un viss tas ātri, ātri beigsies. Tad tas vilnis gāja arī tā kā mazliet uz leju un bija sajūta, ka ir pieradums, bet šobrīd, man personīgi, jau ir tā sajūta, ka mēs tajā karā arī piedalāmies tikai mums tā fronte ir dikti tālu. Mēs esam tik ļoti saistīti, ka mēs karojam, bet citādākā veidā, piedaloties kaut vai ar katru to sīkumu. Tas emocionālais ir, ka tiešām ir sajūta, ka katra tā svece vai gaļas konservs kādam ir ļoti izšķiroši, un ir cerība, ka tas nonāk tur kur tam jānonāk."

Klaida un Normunds atzīst, ka pagājušajā gadā teju nav sanācis darboties saimniecībā, un šogad viņi vairāk atgriezušies arī savā ikdienā. Taču laiku pa laikam arī Normunds dodas uz Ukrainu un, runājot par atbalstītāju aktivitāti, secina, ka izveidojusies stabila tuvējo zemnieku, kaimiņu un citu aktīvistu kopiena, kuriem tā kļuvusi par dzīves sastāvdaļu.