Neraugoties uz cenu kāpumu, pieprasījums pēc veselības apdrošināšanas polisēm ir stabils un pat ar mazliet augšupejošiem rādītājiem. Taču krītas polišu segums, tāpēc vai nu apmaksāti ir mazāk pakalpojumi, vai arī klientiem jāvelta lielāks līdzmaksājums no pašu maciņiem. Gan polišu, gan medicīnas pakalpojumu sadārdzināšanās uzrāda vēl vienu, bet zināmu tendenci – lielākie cietēji ir mazāk turīgie.

Pieprasījums pēc veselības apdrošināšanas polisēm ir stabili pozitīvs. Tā vērtē Latvijas Apdrošinātāju asociācijas vadītājs Jānis Abāšins. Kāds uzņēmums saviem darbiniekiem polises pārstājot pirkt, bet tā vietā nākot cits.

Sekas ir tādas, ka daļa klientu saņem mazvērtīgākas polises ar lielāku klienta līdzmaksājumu. Dažos gadījumos apdrošinātāji cenas pat neceļot uz savu izmaksu un efektivitātes rēķina. Klientu intereses mazināšanos nejūt "Veselības centra 4" valdes priekšsēdētājs Māris Rēvalds. Viņš gan atzīst, ka apdrošināšanas polišu kvalitāte mazinās.

Darba devēji ar politiķiem par šo vairāk nekā desmit gadu veco normatīvu nu jau gadu intensīvi runā, bet dzirdīgas ausis nav rastas.

Par valsts budžeta taupīšanu veselības apdrošināšanas polišu kontekstā runā arī advokāte, Latvijas Universitātes Medicīnas fakultātes asociētā profesore Solvita Olsena. Viņa uzskata, ka publiskais sektors ar privātu veselības apdrošināšanas polišu pirkšanu rāda sliktu valsts pārvaldības piemēru.

Savukārt, runājot par polišu sadārdzināšanos, eksperte min klasisku problēmu – cilvēki veselības aprūpes pakalpojumus saņem mazāk, turklāt visskarbāk tas skar mazāk turīgos, jo maksātspējīgajiem piemaksāt lielāku starpību nav tik problemātiski.