Liepājas muzeja Kurzemes tautastērpu informācijas centrā līdz novembra beigām skatāma izstāde “Lielais lakats”. Muzeja krājuma izstāde apliecina, cik daudzveidīgi un sarežģīti bijuši lielo lakatu raksti 19.gadsimtā un 20.gadsimtā. Tie nav kalpojuši tikai kā plecu lakati, bet senāk izmantoti arī mēteļu vietā. Kurzemes tautastērpu informācijas centrs aicina ar izstādes īpašajiem eksemplāriem iepazīties mūsdienu lakatu audējas un citus interesentus.

Austenes, austines, dižās kuskas, seģenes, sagšas, snātenes, iespējams, kādā no šiem vārdiem savulaik māmuļas dēvēja lielo lakatu, kuru, ejot ārā aukstajā laikā, klāja uz pleciem. Tā kā tie austi diezgan blīvi no ķīmiski neapstrādātas aitas vilnas, tad pasargāja arī lietainās dienās.

Lielais lakats – audusi Ilze Friča Cīravas pagastā pēc Pirmā pasaules kara.

Laika saēsti ir, jā, kur glabājušies, jo muzejā tie ir pastrādāti un lielāku skādi vairs nenodara, bet tieši, tā ir iegūti arī bēdīgā stāvoklī.”

Taču neviens vien lakatu eksemplārs ir ļoti labi saglabājies un izlikts jaunākajā krājuma izstādē apskatīšanai. Liepājas muzeja Kurzemes tautastērpu informācijas centra vadītāja Vineta Solovjova stāsta par izvēli šoreiz īpašu uzmanību pievērst tieši lielajiem lakatiem.

Izstādē aplūkojami 19. gs. lielie lakati, kas Liepājas muzeja krājumā nodoti no Alsungas, Rucavas, Valtaiķiem un Cīravas. Lakatos vērojama dažādība aušanas tehnikās un bārkstu siešanas veidos.