Liepājā sāk vērienīgi atzīmēt operas simtgadi. Koncertzālē „Lielais dzintars” oktobrī atskaņos divas operas. Jau šajā sestdienā gaidāms kāds īpašs notikums, jo tā būs opera mazākajiem klausītājiem. 120 jaunieši no Liepājas Mūzikas, mākslas un dizaina vidusskolas, 30 pedagogi un radošā komanda piedalīsies komponista Jēkaba Nīmaņa, režisores Māras Ķimeles, scenogrāfa Reiņa Suhanova un dramaturģes Rasas Bugavičutes-Pēces radītajā jaundarbā – operā ģimenēm „Mūž(-uš)īgais lidojums.
Koncertzālē „Lielais dzintars” šoreiz viss būs savādāk – muzikanti atrodas orķestra bedrē, bet uz skatuves dzied mušas, runcis, profesionāli solisti un bērni. Koncertzālē notiek kopmēģinājums, lai jau šajā sestdienā Liepājā vārētu sākt svinēt operas simtgadi, taču vēl pirms lielā notikuma uzrunāju vienu no rīkotājām, teātra zinātnieci Vēsmu Lēvaldi, kura pēta operas vēsturi un kopā ar mākslinieku Kristianu Berkti veido izstādi par godu operas simtgadei, ko atklās oktobra nogalē. Operas izveidošana tagadējā Liepājas teātrī bija pilsētas kultūras dzīves augstākais punkts, saka Vēsma Lēvalde.
Nekas nav radies tukšā vietā, tāpēc iespējams īstenot vērienīgu operas notikumu ģimenēm ar bērniem tieši Liepājā, atzīmējot operas simtgadi. Radošā komanda paveikusi iespaidīgu darbu. Šķiet, ka spārnos no sajūsmas pacēlusies arī galvenās varones Mušas lomas atveidotāja, Latvijas Nacionālās operas soliste, soprāns Laura Grecka.
Darbs ir brīnišķīgs gan no literārā, gan muzikālā skatu punkta. Laura Grecka uzsver, ka mūziķi un visa radošā komanda ir iedvesmota gaidāmās ģimenes operas pirmatskaņojumam un lielajam notikumam Liepājā. Par būtisko savas pārdomas pauž komponists Jēkabs Nīmanis.
Jēkabs Nīmanis uzver bērnu un jauniešu iesaisti operas tapšanā, sajusties īpašiem kad tiek uzticēti tik atbildīgi uzdevumi uz skatuves. To sarunā atklāj arī režisore Māra Ķimele.
Visgrūtākais bija sagaidīt šo notikuma, saka diriģents Kaspars Ādamsons, jo iecere sākusies jau pirms vairākiem gadiem.
Savās pārdomās dalās jaunā koriste no Liepājas Mūzikas, mākslas un dizaina vidusskolas audzēkne Hanna Cinovska. Ir bailīgi, saka jaunais trompetists Mārtiņš Kalniņš.
Kā saka Muša, kaut ar spārnu galu, gribētu es mūžībai pieskarties. Liepājas operas simtgades svinības noslēgsies 28. oktobrī ar Hektora Berlioza dramatiskās leģendas “Fausta pazudināšana” koncertuzvedumu ar Liepājas simfoniskā orķestra, Valsts akadēmiskā kora ”Latvija” un Liepājas Tautas mākslas un kultūras centra jauktā kora “Intis” piedalīšanos Pie diriģenta pults Liepājas mūzikas leģenda, diriģents – Imants Resnis.
Ieteikt
Latvijas Radio aicina izteikt savu viedokli par raidījumā dzirdēto un atbalsta diskusijas klausītāju starpā, tomēr patur tiesības dzēst komentārus, kas pārkāpj cieņpilnas attieksmes un ētiskas rīcības robežas.
Komentāri (1)
Opera ,ne tuvu nav tautas daiļradei ,īpaši ne bērniem,jo tauta nedzied operas balsīs un turklāt itāļu ,vācu valodās .
Jūs varbūt ziniet kādas mīļākas operas no galvas un dziediet tās svētkos, mājas saviesībā, vai dungojat ikdienā ,lai padarīti savu sirdi priecīgāku ?
Piemēram man patīk operdziedoņa Inguss Petersona humānā nostāja ,ka ar savu izkopto balsi dzied estrādes dziesmas ,teksti mums saprotami ( mūsu pašu dzejnieku ) ,tie paliek galvā ,un mēs dziedam līdzi ,vai sava nodabā .
Bet opera ir mēmais žanrs ,kuras uzturēšana prasa papildus līdzekļus ,kurus pati nespēj nopelnīt ,un atdeve garīgās kultūras uzturēšanai tautā ,minimāla,salīdzinot ar folkloru , estrādi,un pat kaitniecīga ,ja par piemēru ņem ''Pīķa dāmu '' par azartspēļu atkarīgu aristokrātu dzīves veidu .
Vai ''Romeo un Džuljeta'' , ar slepkavības scēnu.
Man tāda vācu opera Latvijā nav vajadzīga ,ta nav un nebūs manas tautas kultūra ,bet to kultūra ,kuri Baltijā ienāca 12 -13 gs. kā krustneši -vācu aškenazi baroni,latviešu izkalpinatāji.
Pievienot komentāru
Pievienot atbildi
Lai komentētu, ienāc arī ar savu draugiem.lv, Facebook vai X profilu!
Draugiem.lv Facebook X