Klasiskā un laikmetīgā māksla cieši savijas Līgas Ķempes gleznu izstādē "Venus", kas no 5. februāra apskatāma mākslas telpā "Aminori". Tajā valda pāri plūstoša sievišķība un daiļums, jo iedvesmu izstādei gleznotāja radusi mīlestības un skaistuma dievietes Veneras tēlā, kas redzams pasaulslavenu mākslas dižgaru darbos.

Izstādē skatāmas viņas versijas par Botičelli, Rubensa, Leonardo da Vinči un citu izcilu klasiķu gleznotajām Venerām. Vēl pirms gleznas devās uz galeriju, ar Līgu Ķempi viņas darbnīcā tikās Baiba Kušķe.

Pie Līgas Ķempes viesojos piektdienas rītā. Tieši tobrīd viņa kārto gleznas prom vešanai uz galeriju, tāpēc tās darbnīcā blīvi saliktas blakus cita citai. Tās ir gan liela, gan maza formāta gleznas. Lielajās redzamas ļoti kuplas un pilnīgas sievietes, bet mazajās – tieši šo pašu sieviešu tēli – tikai miniatūri un trausli.

Stāsts izriet no tā, ka es arī iepriekš esmu gleznojusi divu veidu sievietes. Man patīk kuplas meitenes gleznot un man patīk arī tādas miniatūras elfu meitenītes gleznot. Savukārt tie cilvēki, kas vēro manus darbus, manas izpausmes, dalās it kā divās daļās - vieni ir kuplo meiteņu cienītāji un mazās viņus neinteresē, otriem patīk mazās, bet kuplās neinteresē. Un tad man radās tāda doma, ka gribētos šo divu veidu cilvēku skatījumu apvienot vienā izstādē, lai viņi pavēro, kā izskatās viens un tas pats tēls lielā versijā un mazā versijā.

Līga Ķempe savās gleznās ar sievišķā skaistuma slavinājumu aizrāvusies jau sen, un varbūt pat likumsakarīgi, ka šoreiz pievēršas sievišķības absolūtā spēka iemiesotājai – mīlestības un skaistuma dievietei Venerai. Par iedvesmu viņai kalpojušas pasaulslavenu dižgaru gleznotās Veneras, tikai viņa tās uzgleznojusi tieši viņai raksturīgajā rokrakstā un redzējumā.

Māksliniece interpretējusi septiņu Eiropas glezniecības klasiķu darbus, viņu vidū ir arī itāļu renesanses ģēnijs Ticiāns, kurš savā Venerā iegleznojis mīlestību un maigumu, franču klasicisma gleznotājs Engrs, kurš Veneras daiļumu apdziedājis kā serenādē bruņinieks, spāņu vecmeistars un reizē modernists Goija, visvairāk pazīstams ar gleznu "Kailā Maha".

Līga Ķempe uzskata, ka glezniecības dižgari savos Veneras tēlos iegleznojuši savus personiskos iekšējās apgarotības meklējumus, tāpēc arī kailums viņu darbos ir skaistuma simbols. Gleznotāju pašu savukārt kuplās formas fascinē tādēļ, ka tās simbolizē sievietes spēku un vitalitāti. Viņas neiekļaujas modes pasaules modeļu kategorijā, bet ir kā radītas mākslinieka audeklam.

Izstādē būs skatāma arī glezna ar nosaukumu "Meldra", kas tapusi par godu Daces Rukšānes romāna "Džikī" galvenajai varonei un interpretē angļu gleznotāja Solomona Džozefa Solomona Afrodītes tēlu. To gan varēs apskatīt tikai vienu nedēļu līdz 12.februārim, pēc tam tā atgriezīsies pie sava īpašnieka privātkolekcijā. Bet izstāde kopumā mākslas telpā "Aminori" būs skatāma līdz marta vidum.