Šodien, 13. jūnijā, Rīgā notiek atvadīšanās no pagājušajā nedēļā mirušās folkloristes un lībiešu tradīciju un valodas kopējas Helmī Staltes. Viņa dzimusi 1949. gadā Rīgā līvu ģimenē, vēlāk Jāzepa Mediņa Mūzikas koledžā ieguvusi kordiriģentes izglītību, bijusi folkloras speciāliste Latvijas Etnogrāfiskajā Brīvdabas muzejā un Valsts Tautas mākslas centrā (tagadējā Latvijas Nacionālajā kultūra centrā).

Helmī Stalte bijusi Rīgas Domes deputāte (Nacionālā apvienība), arī Nacionālās Radio un televīzijas padomes locekle un Valsts Kultūrkapitāla fonda Tradicionālās nozares padomes priekšsēdētāja.

„Jābūt visai Latvijai, visām galvām vainagotām. Meitas, sievas, māsas pin vainagus vīriem, brāļiem, iecerētajiem, draugiem, un kopā mēs esam viena liela saime. Tas ir tas vienotības vainags. Tā ir īsta lieta, ko mēs esam mantojuši, un Dievs dod mums nepārtraukt.”

Šī balss pieder Helmī Staltei, un tā viņa runāja pirmsjāņu laikā vairāk nekā pirms 10 gadiem Latvijas Radio latviešu tradicionālās kultūras raidījumā „Laika Ritu Rati”. Helmī Staltes vārds cieši saistīts ar latviešu folkloru, tautas tradīcijām un arī ar devumu lībiešu valodas un kultūras saglabāšanā. „Līvu lieta” viņai bija vissvarīgākā – par to viņa iestājās, vēl bērns būdama, jo par līvu atzīšanu un eksistenci cīnījās viņas tēvs Oskars. Pateicoties Helmī un Daiņa Staltu pūliņiem, šodien līvu valodu grūti nosaukt par mirušu. Kopš bērnības Helmī piemitis arī organizatores talants, atceras Līvu savienības vadītāja Ieva Ernštreite:

„Viss, ko viņa darīja, bija īpašs. Par Helmī Staltes nopelniem varētu runāt stundām.” Tā saka folkloriste un mūziķe Ilga Reizniece. Kā vēl viena ģimene Helmī un viņas vīram Dainim Staltam bija 1976. gadā pašu izveidotā folkloras draugu kopa „Skandinieki”. Ilgu Reiznieci tai pievienoties Stalti uzaicināja 1981. gadā.

Helmī Staltei un „Skandiniekiem” bija milzu loma tautas Atmodā 80. gados. Ilga Reizniece atceras, kā folkfesivāla „Baltica” atklāšanā 1988. gadā dalībnieku gājiena laikā „Skandinieki” pagāja garām Ļeņina piemineklim un turpināja ceļu līdz Brīvības piemineklim, kuru nolika ziedus.

Folklora tomēr nebija tikai „Skandinieku” vai kādu festivālu ikdiena, tautas tradīcijas bija un ir klātesošas Staltu ģimenē. Tikai pieaugot Helmī pastarītis Dāvis aptvēris, ka vairākumā citu latviešu ģimeņu galda dziesmas pirms maltītes, buramvārdi saslimšanas reizē vai visu latviešu godu svinēšana nav gluži parasta lieta. No mammas dziedātajām šūpuļdziesmām gan Dāvim mīļākā bijusi latviešu, nevis lībiešu valodā.

Arī Helmī Stalti pavadot pēdējā gaitā, jāskan ne tik daudz garām runām, bet dziesmām, tā uzskata Ilga Reizniece, kurai uzticēts vadīt atvadu sarīkojumu. Arī Līvu savienības vadītāja Ieva Ernštreite saka: „Kur Helmī, tur dziedāšana.”