LSM ziņās: Skaņas ceļš līdz mūsdienām. Nacionālajā bibliotēkā atklāj izstādi par ierakstu un atskaņotāju attīstību

Ar komponista Platona Buravicka uzstāšanos atklāj izstādi par skaņu ierakstu un atskaņotāju attīstību no 19. gadsimta beigām līdz mūsdienām. Latvijas Nacionālās bibliotēkas (LNB) izstādē apkopoti vēsturiski un jaunāki mūzikas atskaņotāji, dažādu materiālu skaņu plates un to vāki, kasetes, pirmo diskotēku fotogrāfijas un plakāti un daudzi citi priekšmeti. Izstāde iezīmē, kā ierakstu klausīšanās no elitāras privilēģijas pārtop par ikkatra cilvēka ikdienas sastāvdaļu.

Lai iezīmētu skaņas ierakstu un to atskaņotāju kultūrvēsturisko mantojumu, Latvijas Nacionālās bibliotēkas izstādē izvēlēti vairāki vēsturiski skaņu tehnoloģiju pārmaiņu posmi. Vienā no pirmajiem izstādes pietrupunktiem iespēja izpētīt jau 19. gadsimta nogalē izgudrotos atskaņotājus – fonogrāfu un gramofonu, kā arī apmeklētāji var noklausīties, iespējams, senāko skaņu ierakstu latviešu valodā, kas tapis Parīzē, stāsta izstādes kuratore Anete Skuja.

Līdzās atskatam uz gramofona vēsturi apskatāmas arī pēc neatkarības iegūšanas Latvijā ražotās šellaka plates, kā arī ieraksti, kas Latvijas teritorijā tapuši jau Krievijas impērijas laikā.

Savukārt stilizētā padomju laika viesistabas sekcijā izstādē var iepazīt tā laika bērnu pasakas, dzeju un dziesmas jau vinila platēs, bet citu materiālu platēs klausāmas skaņu pastkartes. Šāda ieskaņošanas iespēja bijusi pieejama sadzīves pakalpojumu kombinātos, kur līdzās foto ateljē bija arī skaņas ateljē.

Vēl kādā tumšākā telpā izstādes veidotāji pievēršas arī cenzūras un brīvības tēmai skaņu ierakstu pasaulē un tieši trimdā izdotajiem ierakstiem 70. un 80 gados. Tās ir plates, kuras reiz bijušas arī aizliegtajā sarakstā, kā "Čikāgas piecīši", Larisa Mondrusa, "Trīs no Pārdaugavas", "Dundurs" un citi ieraksti. Savukārt plašu ēru nomaina magnētiskās lentes un magnetofoni, kas, bez pieejamākas cenas, cilvēku dzīvē ienesa arī pavisam jaunu iespēju - ierakstu kopēšanu.

Tāpat izstādē būtiska uzmanība veltīta diskotēku kultūras attīstībai 70. gados un arī kasešu atskaņotājiem, kas savukārt mūzikas klausīšanās procesu padarīja individuālāku. Nelielā kioskam līdzīgā stendā izstādītas arī latviešu un rietumu mākslinieku ieraksti kasetēs.

Šie un citi skaņu ierakstu un nesēju vēstures posmi un priekšmeti līdz 16. novembrim aplūkojami Latvijas Nacionālās bibliotēkas izstādē "Ieskaņots. Atskaņots. No fonogrāfa līdz mūzikas centram".