Viņas veidotie portreti rada bezgalības iespaidu – savulaik par izcilās tēlnieces Leas Dāvidovas-Medenes veikumu teicis dzejnieks Imants Ziedonis. Tēlnieces aktīvās darbības laiks bija 20.gadsimta otrajā puse, un skulpturālā portreta žanrā viņa bija sava laika līdere.Viņas māksla nepelnīti sen nav rādīta publiskajā telpā, bet nu to varēs iepazīt izstādē Nacionālajā mākslas muzejā, kas būs skatāma no 30. septembra.

"Mums veras vaļā žalūzijas. Es domāju, ka tādējādi mums būs daudz skaistāka šī te pastaiga, jo skulptūru trīs dimensijas vislabāk atklājas dabiskajā apgaismojumā," norāda Arta Vārpa.

Redzot, kā portreti izmainās, tiklīdz tos apspīd dienas gaisma, uzreiz kļūst skaidrs, kādēļ tie jāskatās pie atvērtām žalūzijām, kā to arī iesaka izstādes kuratore Arta Vārpa. Izstādei viņa atlasījusi 12 dažādos laika posmos tapušus darbus, kas atklāj gan Leas Dāvidovas Medenes spilgti individuālo rokrakstu, gan arī viņas stila mainību laika gaitā. Nemainīga gan vienmēr palika viņas īpašā spēja ļoti dziļi sajust katru portretējamo personību, stāsta Arta Vārpa.

Izstādi aizsāk viens no pamatīgākajiem un monumentālākajiem Dāvidovas-Medenes darbiem - Teodora Zaļkalna skulpturālais portrets. Tā ir velte viņas skolotājam un lielajam meistaram, un tajā atklājas arī viņas drosmīgā un nevainojamā formas izjūta.

Visagrīnākais izstādē apskatāmais darbs ir 1958.gadā tapušais Rucavas zvejnieces portrets, kas izstaro sirsnību, siltumu un sirdsgudrību un kurā arī jaušama autores ļoti personiska attieksme pret modeli.

Pilnīgi citādāki izteiksmē un ekspresijā ir desmit gadus vēlāk tapušie divu aktrišu Lilijas Ērikas un Lidijas Freimanes portreti. Lilijas Ērikas marmorā veidotais tēls ir izteikti plastisks un gaisīgs, bet Lidijas Freimanes tēlā ir kas nospriegots un viņai kā traģēdijas aktrisei raksturīgs.

Aktiera Ēvalda Valtera portretu Dāvidova-Medene savukārt apveltījusi ar ņirbošu dzīvīgumu un lielu vitalitāti.Gleznotājas Birutas Baumanes tēlam raksturīga emocionāli sakāpināta sejas izteiksme, bet Felicitas Pauļukas atveidojumā jaušams kas ēterisks un juteklisks. Par veltījumu diviem dažādiem skaistumiem Arta Vārpa dēvē divus izstādes noslēdzošos darbus, viens no tiem gleznotāja Leo Kokles mammas - Martas Kokles portrets. Cita veida skaistums iemiesojas aktiera Harija Liepiņa portretā.

Pati Lea Dāvidova-Medene radio intervijā savulaik atzina, ka viņu gan cilvēkos, gan mākslā saista īstums un patiesums, bet atbaidošs mākslā viņai šķiet teatrālisms, seklums un skaļš tukšums.

Izstāde "Tēlniece. Lea Dāvidova-Medene" iekļaujas izstāžu ciklā "Paaudze" un Nacionālajā mākslas muzejā tā būs skatāma, sākot no piektdienas, 30.septembra.