Lūznavas muižā izveidota jauna pastāvīga interaktīvā izstāde “Kerbedzs: sekojot inženiertehniskajām idejām”. Izstādes iedvesma ir 19. gadsimta inženierbūvju projektētājs Staņislavs Kerbedzs, kura ģimenei savulaik piederēja Lūznavas muiža. Izstādes veidotāji ir viedo tehnoloģiju uzņēmums “Solavi” un izstādes dizaina koncepcijas autors arhitekts Didzis Jaunzems, kurš ir arī šī gada EXPO 2020 Latvijas paviljona Dubaijā iekārtojuma autors. 

 „Sveicināti, esmu Staņislavs Kerbedzs, dzelzceļu un tiltu būves inženieris, kas strādāja pie pirmo svarīgāko Krievijas impērijas dzelzceļa līniju plānošanas un izbūves.” Izstādes vienā no telpām apmeklētājus uzrunā Staņislavs Kerbedzs, kas ir 19.gadsimta inženierbūvju projektētājs, jāteic, viņam ir cieša saistība arī ar Lūznavas muižu, Staņislavs šeit iegādājās zemi, uz kuras viņa vecākā meita Jevgēnija vēlāk uzcēla Lūznavas muižu.

„Tieši pateicoties viņas izsmalcinātajai gaumei, sešu gadu laikā tapa jaunās muižas ēka, kurā šobrīd atrodamies.

Tā jau tika plānota un būvēta, kā vieta, kur meklēs iedvesmu un darbosies mākslinieki. Baltā zāle tika būvēta ar lielu panorāmas logu, kā vieta gleznošanai un diskusijām par mākslu, ap māju tika veidots dārzs, kurā arī varēja just izsmalcinātu mākslinieka gaumi. Jevgēnija un viņas vīrs ziemas pavadīja Itālijā, bet vasarās atgriezās Lūznavā, līdzi vedot aizvien jaunus eksotiskos augus un kokus, ar ko papildināja dārzu.”

Šī ir izstādes hologrammas telpa, kur 360 grādu ainavā var redzēt dažādus Lūznavas un inženierbūvju objektus un tēlus. Staņislava Kerbedza personība un saistība ar muižu bijis pamats izstādes veidošanai, turpina stāstīt Lūznavas muižas pārvaldniece Iveta Balčūne.

„Balstoties uz šo vēsturisko stāstu, radās arī doma, ka varētu būt padziļināta ekspozīcija vai izpēte tieši par viņa unikālajiem inženierbūvju atklājumiem un par viņa īpašo personību, jo viņš ir bijis ļoti zīmīgs tā laika cilvēks, personība, Pēterburgas zinātņu akadēmijas goda loceklis, lietuviešu izcelsmes poļu muižkungs, dzelzceļbūvju inženieris, profesors un saistīts ar neskaitāmām dzelzceļa maģistrāļu būvniecībām, tai skaitā Pēterburga-Varšava, Maskava –Varšava.”

Izstāde izvietota muižas cokolstāva trīs telpās. Izstādes noformējums atgādina dzelzceļa konstrukciju elementus, ar dzelzceļa balstiem un kniedēm. Izstādes Slavas zālē var iepazīties ar inženiera Staņislava Kerbedza sasniegumiem, pie katra ordeņa ir klausule, kurā trīs valodās iespējams dzirdēt informāciju un ir redzami arī video, kas ļauj ielūkoties vēsturē.

„Šajā ekspozīcijā ir jauna pieeja video variantā, kad mēs ieraugām Staņislavu, viņa laikabiedrus, viņa ģimeni pavisam reāli,

protams, tie nav autentiski tēli, bet tie ir veidoti pēc vēsturiskajām fotogrāfijām un avotiem, maksimāli mēģinot pietuvināt to sajūtu, kāda varētu būt bijusi, lai parādītu kā mākslas filmā, un ja jūs pieejat klāt pie katra ordeņa un paņemt klausulīti, faktiski ir tāds mirklis, kad šie tēli saredz jūs, skatās acīs un sarunājas ar jums.”

Savukārt trešā ir klases telpa, kur ir mūsdienīgi gan soli, gan tāfele, piemēram, katrā no soliem ir interaktīvs ekrāns ar informāciju par tiltu, tuneļu un dzelzceļa būvēšanas procesu. Apmeklētājiem izstādē ir iespēja darboties arī pašiem praktiski, Iveta Balčūne rāda kastes, kur izvietoti koka modelīši tiltu konstruēšanai.

„Un šīs konstrukcijas ir visdažādākās – Da Viņči tilti un dzelzceļa tilti, kurš nu kādu var uzmodelēt no esošajiem paraugiem, jo tas varbūt arī pilnīgi inovatīvs risinājums ne tāds, kā ir dots shēmā,

katrs var iemēģināt roku un kļūt par tiltu radītāju.”

Šeit var vadīt arī klases stundas. Iecere ir veidot arī Skolas somas piedāvājumu, kā gatavu mācību stundu. Jāteic, Lūznavas muižā drīzumā taps arī sikspārņu āra klase, liekot uzvaru uz dabas zinātnēm un Lūznavas muižas iemītnieku sikspārni, atklāj muižas pārvaldniece.