Kultūras hibriditātei jeb mijiedarbībai ar citām kultūrām un nozarēm būs veltīta Mākslas akadēmijas starptautiskā konference, kas notiks 16. un 17. jūnijā tiešsaistes formātā. Tajā būs ļoti plašs tēmu loks, sākot no vēsturiskās arhitektūras analīzes līdz mākslas tendencēm globālās pandēmijas apstākļos.

Piedalīsies 32 lektori no sešām valstīm, viņu vidū arī - viens no izcilākajiem Eiropas vēstures pētniekiem, Kembridžas universitātes profesors Pīters Bērks.

Pirmā konferences diena noritēs angļu valodā, bet otrā – latviešu valodā, un tai var sekot līdzi ikviens interesents, kuru saista mākslas un kultūras veidošanās procesi un attīstība.

Lai izskaidrotu, kas īsti ir konferences centrā izvirzītā kultūras hibriditāte, mākslas vēsturnieks Ojārs Spārītis Kultūras Rondo atsaucas uz hibrīdiem bioloģijā. Daudziem no mums ir pilni dārzi ar sēklaudžu hibrīdiem – piemēram, tulpju, gladiolu, ābeļu hibrīdiem – un mēs bieži vien ļoti priecājamies par šo ražu. Savā ziņā līdzīgi ir ar kultūras ražu, tā visu laiku atrodas mijiedarbībā ar citām kultūrām un tādējādi rodas arī kas jauns.

Ļoti plašu redzējumu sola piedāvāt arī konference, kuras fokusā – kultūras hibriditāte visā tās daudzpusībā, stāsta Mākslas akadēmijas Doktorantūras programmas studiju vadītāja Agita Gritāne.

Lektori pētījuši gan to, kā, piemēram, hibriditāte izpaužas arhitektūrā un restaurācijā, padomju sociālistiskā reālisma glezniecībā, trimdas latviešu mākslā, kā arī laikmetīgajā mākslā globālās pandēmijas kontekstā. Uzmanība pievērsta, piemēram, arī Rīgas Strādnieku teātra politiskajām aktivitātēm 20.gadsimta sākumā, kā arī kultūru hibriditātes slāņiem Elmāra Seņkova pērn radītajā tīmekļizrādē “Irānas konference”.

Kādā no referātiem analizēta Rīgas Doma ērģeļu prospekta stilistiskā hibriditāte, bet kādā citā – arī latviešu valodas termini mākslā un dizainā kā hibrīdkultūras daļa. Kā pētnieks konferencē piedalās arī Mākslas akadēmijas rektors Kristaps Zariņš, kurš runās par hibriditāti savā mākslā, kas viņam ir pat ļoti raksturīga.

Pētniece Agita Gritāne savukārt pievērsīsies tematam par nacionālo reliģiju atspoguļojumu Baltijas mākslā 20. gs. pirmajā pusē.