Sabiedrībā joprojām turpinās karstas diskusijas, ko darīt ar padomju okupācijas laika pieminekļiem, un šodien ar savu redzējumu par šo jautājumu klajā nāks mākslas zinātnieki. Diskusija notiks pulksten 18 Mākslas akadēmijā, un to rīko nesen izveidotā Mākslas zinātnieku un kuratoru biedrība.

Vai publiskajā telpā ir vieta tikai ideoloģiski viennozīmīgam skatījumam uz pagātni? Vai mākslas vērtības var nošķirt no politiskā konteksta? Kā citas valstis ir risinājušas līdzīgas situācijas? Tie būs daži no diskusijā apspriestajiem jautājumiem.

Karš Ukrainā likumsakarīgi daudz ko mainījis mūsu pagātnes uztverē un licis pārskatīt okupācijas mantojumu arī Latvijā.Šai saistībā pērn jau nojaukti vairāki desmiti padomju varai veltītie pieminekļi. Bet šogad pēc Publiskās atmiņas centra iesnieguma Rīgas pieminekļu padome pieņēma konsultatīvu lēmumu demontēt vai no Rīgas centra pārvietot vēl vairākus pilsētvides objektus. Starp tiem ir arī pieminekļi kultūras personībām – Andrejam Upītim, Annai Saksei un Aleksandram Puškinam.

Par šo lēmumu sabiedrībā ir krasi pretēji viedokļi, un šodien diskusijā iesaistīsies arī mākslas zinātnieki, stāsta diskusijas iniciatore Ieva Astahovska.

Ko tad darīt ar šiem sarežģītajiem pagātnes slāņiem šodienā, kāda ir citu valstu prakse līdzīgu situāciju risināšanā, ko varam mācīties paši no savām pagātnes kļūdām – šie būs daži no jautājumiem, ko mākslas zinātnieki apspriedīs diskusijā. Ieva Astahovska uzskata, ka svarīgāk būtu pieminekļus nevis aizvākt, bet padarīt par aktīviem publiskās telpas līdzdalībniekiem.

Nebūtu prātīgi pieņemt sasteigtus lēmumus un ar vieglu roku šos pagātnes lieciniekus aizslaucīt – uzskata arī Latvijas Laikmetīgās mākslas centra direktore Solvita Krese.

Par pieminekļu saglabāšanu, bet pārinterpretēšanu iestājas arī Mākslas akadēmijas profesors, filozofs Jānis Taurens.