LSM ziņās: Vēstures pelēkais labirints – izstāde «Neērtās pagātnes. Saistītās pasaules»

Jau vairāku gadu garumā dažādu jomu eksperti un mākslinieki īsteno projektu "Izzinot sarežģīto pagātni", kurā pēta dažādu nēertu un sarežģītu vēstures notikumu ietekmi uz šodienu. Projekts ir starptautisks un veltīts Baltijas un Austrumeiropas pagātnes mantojumam. Līdz šim jau notikusi konference un vēl citi pasākumi, bet šīs nedēļas nogalē projekts vainagosies ar mākslas izstādi Rīgā, Nacionālajā mākslas muzejā. Izstādei dots nosaukums "Neērtās pagātnes. Saistītās pasaules", un tajā būs skatāmi dažādu žanru mākslas darbi no astoņām valstīm, kas pievēršas holokaustam, deportācijām un citām ļoti skaudrām pagātnes pieredzēm, pētot to ietekmi uz mūsu šodienu.

Izstādē līdzās triju Baltijas valstu māksiniekiem piedalās arī autori no Ukrainas, Polijas, Čečenijas, Somijas un Nīderlandes. Visos darbos sarežģītas pagātnes tēmas ir aplūkotas no mūsdienu skatu punkta. Bieži vien no ne tik tradicionāla rakursa kā ierasts.

Tā, piemēram, viens no izstādes dalībniekiem ir nīderlandiešu mākslinieks Kvīnsijs Gario, kurš nāk no Karību reģiona, un viņa darba centrā ir jautājums – kā tad īsti būtu jāuztver Latvijas saistība ar koloniālo pagātni, vai kā nācijas pašapziņas faktors vai tomēr gluži otrādi?

Lielākā daļa darbu gan pievēršas 20.gadsimtam. Piemēram, ebreju māksliniece Zuzanna Hercberga no Polijas atgādina par sieviešu pieredzi, kuras piedalījās Spānijas pilsoņu karā, par kuru zinām ļoti maz. Speciāli izstādei Rīgā viņa savā darbu sērijā iekļāvusi arī divas jaunas kolāžas par divām Latvijas ebreju ārstēm, kas arī piedalījās Spānijas pilsoņu karā kā brīvprātīgās, ar mērķi pretoties labējām politikām Eiropā, kas 30.gadu otrajā pusē sāka kļūt draudīgas, nesot sev līdzi arī antisemītisma izpausmes.

Traģiskās deportāciju pieredzes savā animācijas darbā atdzīvinājis igauņu mākslinieks Ūlo Pikkovs. Animācijas centrā ir sen pamestu māju ābeļdārzs, kas atceras cilvēkus un viņu piedrību vietām, no kurām viņi vardarbīgi tika atrauti.

Latvijas māksliniece Vika Eksta savukārt atgādina par Afganistānas karu, kurā pret savu gribu tika ierauti daudzi padomju republiku, arī Latvijas iedzīvotāji, viņu vidū arī Vikas tētis, tādēļ viņas darbs ir ļoti personisks, tajā izmantotas arī dokumentālas liecības, vēstules un fotogrāfijas.

Bet par Čečenijas kara vardarbību savā instalācijā runā Aslans Goisums, un tās centrā ir oriģinālās plāksnes ar ielu nosaukumiem, ko mākslinieks savācis Groznijas pilsētas ielās.