Latvijas Radio Ziņu dienests ierakstu sērijā “Malduguns” pēta, kā dezinformācija mūs sasniedz pa neierastiem kanāliem. Šis ir jau cikla ceturtais ieraksts, tas ir veltīts dezinformācijas un slavenību tēmai.
Pasākumu sezona rit pilnā sparā, taču ir virkne ārzemju mākslinieku, kuriem Latvijā iebraukt ir liegts, jo viņi atrodas nevēlamo personu sarakstā. Kā viens no pamatojumiem, lai kāds tiktu iekļauts šajā sarakstā, ir tieša vai netieša atbalsta paušana Krievijas agresijai Ukrainā - ar mākslinieka izteikumiem, darbībām, vai attiecībām ar Krievijas valdību. Kā norāda gan Ārlietu ministrijas preses sekretāre Diāna Eglīte, gan Valsts sekretāres vietnieks kultūrpolitikas jautājumos Uldis Zariņš, kultūru no politikas nodalīt nevar.
Teātra kritiķe un kultūrzinātniece Zane Radzobe uzsver, ka kultūra ir ārkārtīgi spēcīgs ierocis sabiedriskās domas, vērtību sistēmas un identitātes veidošanā. Viņa arī norāda, ka Latvijas gadījumā mēs uz kultūru ilgi esam raudzījušies no Rietumu skatupunkta, kur tā vispirms tiek uztverta kā bizness.
Mākslinieki, īpaši tie, kas ir ieguvuši plašu atpazīstamību un slavenības statusu, var būt ļoti efektīvs instruments politisko vēstījumu izplatīšanai. Viņi to var darīt gan caur savu daiļradi, gan tieši izsakot atbalstu vai nosodījumu konkrētiem notikumiem, politiķiem vai skatījumam uz dažādiem sabiedrībā būtiskiem jautājumiem. Uz to norāda arī Diāna Eglīte.
Pateicoties savai popularitātei un lielajam sekotāju skaitam, slavenības spēj sasniegt plašu auditoriju, ieskaitot tos, kas citkārt varētu nepievērst uzmanību, piemēram, politiskajām norisēm. Tādējādi viņi var ietekmēt sekotāju attieksmes un viedokļus, vedinot domāt līdzīgi.
Ieteikt
Latvijas Radio aicina izteikt savu viedokli par raidījumā dzirdēto un atbalsta diskusijas klausītāju starpā, tomēr patur tiesības dzēst komentārus, kas pārkāpj cieņpilnas attieksmes un ētiskas rīcības robežas.
Komentāri (2)
Nacionālajā Teātrī Latvijas Kultūras padome iecēla par direktoru cilvēku, kurš tiesājas ar valsti par miljoniem lielu nodokļu nenomaksāšanu, kurš uzņēmēju aprindās ir zināms , kā oligarha Šķeles cilvēks. Pret šādu teātra politizēšanu un izmantošanu biznesa ietekmei nevēršas ne Radzobe, ne citi kritiķi, ne Kultūras ministrija. Kamēr pret Alvi Hermani, kurš aktīvi ir kritizējis valstī notiekošās nebūšanas, ieskaitot korupciju, ir lūk, šāda organizēta mākslinieka vajāšana.
Tad jautājums, kāpēc sabiedriskie mediji mums stāsta kā māksliniekus izmanto kremlis, bet nestāsta kā Latvijā māksliniekus izmanto korumpētā šābrīža koalīcija ar Jauno Vienotību vadībā? Kāpēc kritizējam kremli un paši rīkojamies tieši tāpat?
Pievienot komentāru
Pievienot atbildi
Lai komentētu, ienāc arī ar savu draugiem.lv, Facebook vai X profilu!
Draugiem.lv Facebook X