Pērn, energoresursu krīzes laikā, cenas strauji palielinājās arī koksnei un šķeldai. Latvijas uzņēmēji šķeldu, granulas un briketes eksportē un, pieaugot pieprasījumam arī vietējā tirgū, cenas pat dubultojās. Kāda situācija tirgū ir šobrīd, kāds pieprasījums un kādas malkas un šķeldas cenas?

Mežizstrādes un kokapstrādes uzņēmums „Krauzers” atrodas Kurzemē un tā valdes priekšsēdētājs Andis Araks stāsta, ka malkas un šķeldas cenas samazinājās jau pērnā gada pavasarī. Cenas dažādos reģionos atšķiras – dārgāk kurināmais maksā Kurzemē, kur atrodas ostas, Zemgalē un Pierīgā, lētāk – Latgalē.

Agita Kauliņa no Valmieras novada dzīvo privātmājā un kurināmā rezerves veido trīs gadiem, lai malka paspēj izžūt. Viņa malku vienmēr pērk pavasarī.

Meža apsaimniekošanas un kokrūpniecības uzņēmums „Pata” strādā Vidzemē, Kurzemē un Pierīgā. Uzņēmuma kokmateriālu tirdzniecības vadītājs Jānis Mierkalns stāsta, ka cenas šogad malkai un šķeldai samazinājušās uz pusi, pieprasījums pēc malkas ir mazs siltā rudens dēļ, bet audzis pieprasījums pēc šķeldas.

Latvijas Neatkarīgo mežizstrādātāju asociācijas valdes priekšsēdētājs Andis Araks stāsta, ka oktobrī un novembrī pieprasījums pēc malkas samazinās, bet tā ir sezonāla iezīme. Šobrīd turpina samazināties šķeldas cenas.

Daudzi no Latvijas Radio aptaujātajiem iedzīvotājiem arī stāstīja, ka malku sagādā paši savā mežā, savukārt, enerģētiskās krīzes laikā ir iegādājušies siltumsūkņus un uzlikuši saules baterijas.