Ik pa brīdim nākas dzirdēt par atsevišķu Eiropas Savienības dalībvalstu gatavību rosināt sankciju pārskatīšanu pret Krieviju. Šonedēļ par to paziņoja arī Itālijas jaunās valdības vadītājs Džuzepe Konte. Tāpat Austrijas valdības vadītājs nav slēpis, ka gribētu izvērst lielāku ekonomisko sadarbību ar Krieviju, kad šonedēļ Vīnē tikās ar Vladimiru Putinu. Par ekonomiskajiem ieguvumiem domā arī Vācija. Tikmēr Ungārija un citas dalībvalstis Kremli izmanto kā iespējamo kaulēšanās instrumentu blokā. Lai skaidrotu, vai ir pamats uztraukumam, ka Eiropas Savienības pozīcija pret Kremli tuvākajā laikā varētu mainīties, Hardijs Ventnieks šajā jautājumā izvaicāja Austrumeiropas politikas pētījumu centra pētnieku Māri Cepurīti, kurš norādīja uz Eiropas „problemātiskajām” valstīm.