39% Latvijas iedzīvotāju medijos ir pamanījuši faktu pārbaudes materiālus, kuri atspēko melīgus izteikumus publiskajā telpā, secināts pētījumā. Mediju ekspertu ieskatā lielās dezinformācijas izplatības apstākļos medijiem faktu pārbaudes vairāk jāintegrē arī ziņu formātā, kā arī jānostiprina to vieta tradicionālajos medijos.

Faktu pārbaudes publikācijās žurnālisti pēta publiskajā telpā pieejamos politiķu vai kādu citu personu izplatītos izteikumus. Dezinformāciju atspēkojošus materiālus medijos pamanījuši 39% Latvijas iedzīvotāju, secināts Latvijas Mediju ētikas padomes un pētījumu centra SKDS šoruden veiktajā pētījumā par Latvijas iedzīvotāju attieksmi pret medijiem. Par aptauju stāsta pētījumu centra vadītājs Arnis Kaktiņš.

Mediju ētikas padomes pārstāve un sabiedrisko mediju ombude Anda Rožukalne secina, ka faktu pārbaudes materiālus vairāk jāintegrē, ne tikai tam veltītās sadalās vai rubrikās, bet arī piemēram, ziņu formātā, kas tam piešķirtu vēl lielāku nozīmi.

Kā sabiedrisko mediju ombude Anda Rožkalne nav saņēmusi iesniegumus, kas būtu saistīti tieši ar faktu pārbaudes rakstiem, taču lielākā daļa iedzīvotāju iesniegumu ir par iespējamām kļūdām mediju saturā kopumā.

Vidzemes Augstskolas asociētais profesors, Mediju ētikas padomes loceklis Jānis Buholcs vērtē, ka pētījums liecina gan par žurnālistu panākumiem, gan par izaicinājumiem, jo neskatoties uz pēdējo gadu lielo uzmanību cīņai ar nepatiesu informāciju, faktu pārbaudes materiālus pamanījuši mazāk nekā puse aptaujāto. Kāds šo žanru iespējams arī neatpazīst, bet kādam tas varbūt arī nav pieejams, spriež Buholcs.