Katrs Eiropas Savienības iedzīvotājs ik gadu atkritumos izmet 131 kilogramu labas pārtikas, un visa neapēstā ēdmaņa naudas izteiksmē gada laikā rada iztērētu un teju vai nebūtībā aizlaistu vienu Eiropas Savienības budžetu jeb 132 miljardus eiro. Un tas notiek apstākļos, kad 30 miljoni Eiropas Savienības cilvēku nemaz nevar atļauties nopirkt to, ko gribētu ēst. Problemātikai, ka negausīgi pērkam ēdamo, bet tas nonāk miskastē, pievērsušies politiķi Eiropas Parlamentā. 

Eiropas Komisija šonedēļ plāno nākt klajā ar priekšlikumu par jauniem pārtikas atkritumu samazināšanas mērķiem Eiropas dalībvalstīm. Pie tādiem Briseles ierēdņi nonākuši pēc Latvijas eiroparlamentārietes, "Jaunās Vienotības" politiķes Ineses Vaideres pilotprojekta, kurā eksperti pētīja pārtikas atkritumu samazināšanas iespējas.

Dati rāda, ka ar pārtikas atkritumiem radām 7% no visiem Eiropas Savienības izmešiem.

Tā kā politiķes pilotprojekts atbilda nosacījumam, ka ar to risina svarīgu problēmu, tas saņēma 650 tūkstošus eiro konkrētāku priekšlikumu izstrādei. 16 eksperti no dažādām valstīm secinājuši, ka mājsaimniecībām rūpīgāk jāplāno pārtikas sagāde, ledusskapī produkti jāizvieto atbilstoši derīguma termiņam, kā arī vispār jāveido saraksts, kas tad ēdams mājās ir.

Kamēr politiķi Briseles gaiteņos domā, kā mūs mudināt mazāk pirkt izmetamu pārtiku, vietējie eksperti apgalvo, ka līdz ar dažādām krīzēm arī veikalos uzvedamies prātīgāk.

Latvijas Atkritumu saimniecības asociācijas valdes locekle un zinātniece Rūta Bendere vada projektu, kurā pēta bioloģisko atkritumu apsaimniekošanas iespējas. Pirmkārt, runa ir par šķirošanu. Otrkārt, darbspējīgie cilvēki bieži ēd ārpus mājām. Un komerciālajā vidē bioloģisko atkritumu savākšana un utilizācija ir daudz labāk risināta nekā privātajā sektorā. Bet arī mājās var, ja grib.

Latvijas Atkritumu saimniecības uzņēmumu asociācijas izpilddirektors Armands Nikolajevs atgādināja, ka izmestās pārtikas apjoms ir spogulis mūsu labklājībai. Runājot par atkritumu šķirošanu, viņš sacīja, ka tā sauktā vecā Eiropa jau izdzīvojusi problēmas, kas šajā jomā skar arī mūs, – pārtikas atkritumi rada smakas un citas higiēnas problēmas, bet dalītu vākšanu ietekmē arī vietas trūkums pie mājokļiem.

Jāpiebilst, ka pirms gada Valsts kontrole atzina, – Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas vadībā Latvijā tiek veidota dārga, iedzīvotājiem neizdevīga un videi nedraudzīga bioloģisko atkritumu apsaimniekošanas sistēma.