Policijā reģistrēto dzimumnoziegumu skaits gadu no gada īpaši nemainās. Līdz ar to arī probācijas dienesta uzraugāmo daudzums šajā grupā nemazinās. Tas pat nedaudz palielinās. Šo noziegumu recidīvs ir aptuveni 5%. Eksperti skaidro, ka visbiežāk atkārtotu noziegumu varmāka veic pirmajos gados pēc izciesta soda. Jo ilgāks laiks sabiedrībā bez pārdarījumiem, jo lielāka varbūtība, ka dzimumnoziedznieks būs labojies. Tomēr ir cilvēki, kuru tieksmes arī pēc divdesmit gadiem nekur nezūd. 

Valsts probācijas dienesta uzraudzībā bija vairāk nekā 300 cilvēku (358), kas notiesāti par noziedzīga nodarījuma izdarīšanu pret tikumību un dzimumneaizskaramību. No tiem apmēram divās trešdaļās gadījumu ir zināms cietušais. Atlikušajā daļā nav noskaidrojams upuris, jo tie, piemēram, ir interneta noziegumi, pornogrāfijas aprite, sutenerisms un citi. Skaidro dienesta datu analīzes vadošais eksperts Anvars Zavackis.

„Atšķirības starp viņiem ir tik dažādas līdzīgi kā ir sabiedrībā. Nav tādas vienas pazīmes, pēc kuras mēs varētu pateikt, ka šis cilvēks varētu būt dzimumnoziedznieks. Ir pat tik tālu, ka draugi, paziņas, radinieki pat netic, ka tas cilvēks varēja kaut ko tādu izdarīt. Viens no problēmu lokiem cilvēkiem, kas izdara dzimumnoziegumus, var būt saistīts ar intīmo attiecību veidošanas problēmu. Piemēram, es atceros vienu konkrētu gadījumu, kad puisis uzskatīja, ka ir maza auguma, un bija pārliecināts, ka viņš sievietēm nepatika un nepatiks, un viņš veica izvarošanu.”

Tāpat ir cilvēki, kuriem ir emocionāla piesaiste bērniem. Problēmas ar seksuālo pašregulāciju, dzimumdzīvi izmanto stresa un spriedzes pārvarēšanai, impulsivitāte, bērnības traumas - problēmu loks, kas noved personu līdz dzimumnozieguma veikšanai ir plašs un ļoti dažāds. Tomēr daļā izvarošanas gadījumu varmāka pats reiz bijis seksuālas vardarbības upuris. Vairumā gadījumu cietušie pazinuši varmāku.

Kā skaidro Probācijas programmu nodaļas eksperte, klīniskā psiholoģe Evija Burkovska, „Incesta noziegumos bieži vien mēs saskaramies, kur ir tēvs vai audžutēvs, vai brālis, kurš ir veicis dzimumnoziegumu ģimenē caur šo savu kļūdaino domāšanu ir pieņēmis, ka viņa uzdevums ir, piemēram, parādīt bērnam, ko nozīmē seksuālas attiecības, jo neviens cits svešinieks to neizdarīs labāk par viņu. Tā ir absolūta domāšanas kļūda.”

Savukārt gadījumos, kad nosaka pedofilijas diagnozi, tā saglabājas visa mūža garumā.

Šobrīd par pietiekami efektīvu līdzekli tiek uzskatīts darbs ar dzimumnoziedznieku domāšanu probācijas programmās, saka eksperte Evija Burkovska.

„Pasaules prakse liecina, ka šī kognitīvi biheiviorālā pieeja ir pietiekami efektīva. Tā samazina arī konkrēti dzimumnozieguma riskus, un iesaistīšanās programmā palīdz apgūt šīs prasmes un stiprināt prasmes tā, lai šis cilvēks pēc tam var funkcionēt sabiedrībā pietiekami drošā veidā, kas ir arī mūsu mērķis.”