Par mediķu algu reformu, kā tādu, kas sakārtos nozari, radīs caurspīdīgāku algu aprēķināšanas mehānismu un veidos patīkamāku darba vidi runā jau kopš aizvadītā gada. Reformu īpašās domnīcās veidojuši dažādu ar veselības aprūpi saistītu organizāciju pārstāvji un liela daļa ir apmierināta ar rezultātu. Tomēr reforma prasa līdzekļus un ar šādiem noteikumiem valdības atbalstu iegūt ir grūti. Mediķi ir pacietīgi, tomēr neizslēdz, ka atkal nāksies par sevi atgādināt, kā to darīja 2019. gada protestos.

“Šodien ar patiesu prieku un gandarījumu, un jāsaka arī – ar lepnumu – sabiedrības plašākai vērtēšanai nododam ļoti nozīmīgu sabiedrības veikumu,” pērn 29. jūlijā sacīja toreizējā veselības ministre Ilze Viņķele (Attīstībai/Par!), prezentējot tobrīd tikko izstrādāto mediķu algu reformu. To intensīvā domnīcu darbā bija izstrādājuši 30 veselības nozares profesionāļi.

Kopš tā laika daudz kas ir mainījies: amatā stājies jauns veselības ministrs, “Covid” pandēmija atgriezusies ar jaunu, daudz spēcīgāku vilni. Šobrīd nu jau bijusī ministre Viņķele saka: šī reforma nākusi kā atbilde Saeimas pašas lemtajam un pēcāk nepildītajam solījumam ik gadu celt veselības aprūpes darbinieku atalgojumu. Tas vēl 2019. gadā mediķiem lika doties ielās. Šobrīd mediķiem ir līdzīgas sajūtas – ir plāns un cerība uz taisnīgāku samaksu un darba apstākļiem, bet tas viss iesprūst politikas veidotāju gaiteņos.

Reforma paredz ne tikai lielāku atalgojumu. Tās rezultātā būtu jābūt arī skaidram, kādi darbi medmāsai vai ārstam par konkrēto samaksu jāizdara vienas dežūras laikā. Tas izbeigtu netaisnīgo situāciju, ka par virkni dažādu darbu un uzdevumu mediķis nesaņem neko. Uz to, ka mediķu algas ir netaisnīgas un to veidošanas principi ir necaurspīdīgi, jau pērn savā revīzijā norādīja Valsts kontrole. Tās ieskatā darba samaksas aprēķins ir pārāk sarežģīts un iekļauj ļoti daudzveidīgus samaksas elementus. Tas arī šobrīd rada absurdu situāciju, ka vienlīdz kvalificēti mediķi saņem atšķirīgu samaksu un nav skaidri izsekojams – kādēļ. Piemēram, vienā slimnīcā divas medmāsas par stundas darbu saņēmušas atšķirīgas samaksas. Viena – nepilnus 10 eiro, bet otra – 16 ar pusi eiro. Vienas specialitātes ārstu starpā stundas samaksa atšķiras vēl vairāk: vienam – apmēram 17 eiro, otram – ap 37 eiro.

Vēl viena lieta, kuru reforma sola labot, ir arī pamatalgas un algas mainīgās daļas attiecība. Šobrīd pamatalga ir mazākā atalgojuma daļa, bet lielāko algas daļu saņem piepelnoties. Pēc reformas ārsta pamatalga būtu 70%, bet mainīgo daļu veidotu tikai pētniecība un izglītojošais darbs. Medicīnas māsas gan šī reformas daļa tik ļoti neskars, jo jau šobrīd māsu darba pamatalgu veido teju viss, ko tās dara. Pēc reformas algas mainīgo daļu māsām sastādīs vien studentu izglītošana.

Lai visus reformas plānus iedzīvinātu, Rīgas Austrumu un Paula Stradiņa klīniskajās universitātes slimnīcās, kā arī Cēsu slimnīcā jau pērn atsevišķās nodaļās uzsākts pilotprojekts. Stradiņa slimnīcā izvēlēta Internās medicīnas klīnika, kurā strādā aptuveni desmitā daļa slimnīcas darbinieku. Slimnīcas vadītājs Rinalds Muciņš stāsta, ka tikai nesen beigusies teorētiskā modelēšana un 1. aprīlī sākta projekta praktiskā daļa. Tomēr arī pašlaik ne ar visiem izdevies pārslēgt darba līgumus, jo atsevišķi speciālisti nav mierā ar to, ka līdz ar algu palielinājumu par vidēji 20% mainīti arī pienākumi un algu aprēķināšanas kārtība.