Meža nozares produkcijas eksports gada pirmajos piecos mēnešos ir sarucis par vairāk nekā 20 procentiem, bet importējuši esam par trešdaļu mazāk kokmateriālu. Tādu ainu atklāj Zemkopības ministrijas apkopotā informācija. Nozares eksperti gan vērtē, ka šīs ziņas nav jāuztver kā kokrūpniecības krahs, jo pērn līdz ar kara sākumu daudzās nišās cenas un preču noiets bailēs par nākotni uzkāpa neadekvātos augstumos. Tagad esot atelpas un pārdomu laiks par gudrāku strādāšanu tālāk.

Meža nozare pamatoti ir uzskatāma par mūsu eksporta balstu. Līdz ar Krievijas sākto karu pieprasījums pēc kokmateriāliem strauji kāpa, audzējot arī cenas. Pērnā gada vidū mežu īpašnieki un iegūtā materiāla pārstrādātāji un tirgotāji piedzīvoja peļņas pīķa mirkļus, jo eksports auga par gandrīz 50 procentiem, nomierinoties vien uz gada otro pusi ar kopējiem izvešanas rādītājiem vairāk nekā četru miljardu eiro apmērā.

Šā gada pirmo piecu mēnešu dati rāda būtisku eksporta kritumu – kokmateriālus izveduši esam pusotra miljarda eiro apmērā iepretim pērnā gada gandrīz 1,9 miljardiem eiro.

Turpinājumu Zemkopības ministrijas apkopotās ziņas:

"Koksne un tās izstrādājumi eksportēti 1,3 miljardu eiro vērtībā, kas ir par 20 procentiem mazāk nekā pērn. Zāģmateriālu eksporta vērtība veidoja 304 miljonus eiro, kas ir kritums par 51 procentu. Savukārt kurināmais izvests 270 miljonu eiro vērtībā, un tas ir pieaugums par gandrīz 22 procentiem. Par ceturto daļu augusi arī apaļo kokmateriālu eksporta vērtība. Visvairāk meža nozares produkcija izvesta uz Lielbritāniju, Zviedriju un Dāniju."

Savukārt ievedām par 33 procentiem mazāk nekā pērn. Meža nozares produkciju piecos mēnešos esam importējuši 456 miljonu eiro vērtībā, kamēr pērn ievedām par 682 miljoniem eiro. Tātad imports krītas vēl straujāk nekā eksports. Šos rādītājus Latvijas Kokrūpniecības federācijas viceprezidents Kristaps Klauss komentē lakoniski – karš. Imports pirmkārt krities Krievijai un Baltkrievijai noteikto sankciju dēļ. Otrkārt, cenas daudzās meža nozarēs esot atkal atsitušās no griestiem pret grīdu.

Eksporta rādītāji krītas, jo būtiski mazinājies imports – iepriekš pat līdz vienam miljonam kubikmetru dēļu ievedām no Krievijas un Baltkrievijas, lai ar pievienotu vērtību vestu tālāk. Taču kokrūpnieks Klauss atzīst, ka cenu ziņā gan atsitiens pret grīdu nav sliktāks kā pirms kara.

Arī Latvijas Kokapstrādes uzņēmēju un eksportētāju asociācijas izpilddirektors Artūrs Bukonts eksporta un importa kritumu vērtē kā loģisku pēc pērnā gada kāpuma. Eksporta mazināšanos pastiprina būvniecības piebremzēšanās ārvalstīs, kā dēļ mazinās pieprasījums pēc mūsu precēm.

Tādā nogaidošā situācijā uzņēmumu darbinieki devušies atvaļinājumos, kas esot garāki nekā citu gadu jūlijos. Savukārt apņēmīgākie atjaunojot iekārtas un modernizējas, lai darbu atsāktu ar augstāku pievienoto vērtību. Nozares eksperti arī piebilst, ka Eiropā jau vērojams kurināmā cenas lēns kāpums, bet pie mums, piemēram, granulu cenas vēl stāvot uz vietas, taču tās esot zemākajā punktā.