Miljards kanalizācijā. Kāpēc ar dāsno Eiropas naudu Latvijas notekūdeņu sistēmām nepietiek

Kanalizācijas sistēmas pilnveidē Latvijā kopš jaunās tūkstošgades sākuma iztērēts aptuveni miljards eiro – lielākoties Eiropas fondu naudas. Lai arī situācija pēdējo 20 gadu laikā ir krietni uzlabojusies, notekūdeņu apsaimniekošanā joprojām ir problēmas. Piemēram, Valsts kontrole pērn revīzijā secināja, ka nav zināms, kur paliek 74% to notekūdeņu, ko iedzīvotāji apsaimnieko paši, proti, uzkrāj tvertnē un izved vai attīra lokāli. Cik liela daļa no tiem tiek attīrīti, varam tikai minēt. Taču dažviet ir pazīmes, ka vismaz daļa no tiem neattīrīti nonāk dabā. Kāpēc dāsnā Eiropas nauda tā arī nav spējusi atrisināt daudzas kanalizācijas problēmas?

Engure ir viena no apdzīvotām vietām, kur pavisam nesen veiktā pētījumā divās ciema akās atklāts bioloģiskais piesārņojums – atrastas E.coli baktērijas jeb zarnu nūjiņas. Šādu ūdeni nevārītu uzturā lietot nedrīkst. Vienu no šīm saimniecībām Graudu ielā Latvijas Radio apmeklē kopā ar novada domes priekšsēdētāja vietnieku Andri Kalnozolu ("Tēvzemei un brīvībai"/LNNK).  “Dzeršanai pērkam pilsētā, zupai – no avotiņa,” saka satiktā saimniece. Traukus gan mazgājot akas ūdenī, laistot arī dārzu. 

Engures ciema akās piesārņojuma līmeni mērīja Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra projektā “LIFE GOODWATER”.

“Engurē četrās vietās mērījumi tika veikti,” stāsta projekta satura vadītāja Linda Fībiga. “Bet, ja taisītu plašāk, tad varētu visur kur tās baktērijas atrast. E.coli baktērijas norāda uz fekālo piesārņojumu.”

Bioloģisko piesārņojumu gruntsūdeņos rada nepiemēroti apsaimniekotas lokālās kanalizācijas sistēmas – krājtvertnes, septiķi un lokālās attīrīšanas iekārtas. Tādas ir aptuveni 60 procentiem ciema iedzīvotāju. Šo iedzīvotāju vidū ir arī stāsta sākumā satiktā Graudu ielas mājas saimniece. “Izvedamā,” viņa saka par savu kanalizāciju, “kā jau visiem Engurē. Kā lielākajai daļai.” Cik bieži ved ārā, esot grūti pateikt. “Ārkārtīgi bieži nē. Pēc nepieciešamības. Mēs jau divi tikai te dzīvojam.”

Pēc Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) aplēsēm, decentralizēta kanalizācijas sistēma ir vairāk nekā piektajai daļai Latvijas mājsaimniecību.