Milzīgie kara izdevumi radījuši patēriņa bumu Krievijā

Krieviju ir pārņēmis patēriņa bums, jo iedzīvotāju ienākumi ir strauji pieauguši. Tas ir saistīts ar Krievijas valdības milzīgajiem ieguldījumiem militārajā rūpniecībā, lai varētu turpināt karu Ukrainā, un darbaroku trūkumu. Taču tas var novest pie Krievijas tautsaimniecības pārkaršanas, norāda ekonomisti.

Krievija tiek dēvēta par sankcijām visvairāk pakļauto valsti, taču divarpus gadu pēc tās uzsāktā pilna mēroga kara Ukrainā Krievijas ekonomika ne tikai turas virs ūdens, bet arī turpina izaugsmi. Starptautiskais Valūtas fonds prognozē, ka Krievijas tautsaimniecība šogad pieaugs par vairāk nekā 3%, apsteidzot tādas ietekmīgas ekonomikas kā Lielbritāniju un Vāciju.

Žurnālists Konstantīns Egerts norādīja, ka Krievijas ekonomikas izaugsmes dzinējspēks ir militārā rūpniecība.

Izdevums „The Financial Times” pagājušajā nedēļā rakstīja, ka Krievijas ar karu saistītie izdevumi, tostarp tehnikas un apģērbu ražošana armijas vajadzībām, degvielas ražošana un maksājumi Ukrainā karojošajiem, ir ievērojami pieauguši - no aptuveni 23% pirms pilna apjoma iebrukuma līdz gandrīz 40% pašlaik.

Krievijas galvenais ienākumu avots joprojām ir naftas un dabasgāzes eksports. Energoresursu pārdošana nenodrošina tik lielus ienākumus kā agrāk, tomēr ļauj uzturēt milzīgos kara izdevumus, norādīja Egerts.

Krievijas kara mašinēriju apkalpojošajos valsts uzņēmumos darbinieku algas pēdējos divos gados ir ievērojami augušas, piespiežot arī daudzus privātos uzņēmumus maksāt lielākas algas, lai piesaistītu darbiniekus. Bet straujais algu pieaugums ir veicinājis patēriņu.

Kopš 2022. gada reālās algas Krievijā ir pieaugušas par gandrīz 14%, bet preču un pakalpojumu patēriņš - par aptuveni 25%, liecina Krievijas federālā statistikas biroja „Rosstat” dati.

Ievērojamo atalgojuma pieaugumu izjūtot visi sociālekonomiskie slāņi, būtiski mainot daudzu vienkāršo darbu veicēju dzīvi, vienā no savām publikācijām rakstīja politoloģe Jekaterina Kurbangalejeva. Piemēram, audējas, kuras 2021. gada decembrī nopelnīja aptuveni 350 dolāru mēnesī, tagad varot nopelnīt līdz pat 1400 dolāru mēnesi. Savukārt tālbraucēju šoferu vidējā alga šogad, salīdzinot ar pagājušo gadu, ir pieaugusi par 38%, apgalvoja Kurbangalejeva.

Daudziem Krievijas iedzīvotājiem ir sajūta, ka viņu finansiālais stāvoklis uzlabojas. Vairāk nekā 13% Krievijas iedzīvotāju savu finansiālo stāvokli vērtē kā „labu” - tas ir augstākais rādītājs kopš 1999. gada, kad sāka veikt šādas aptaujas. Arī to iedzīvotāju, kuri savu finansiālo stāvokli vērtē kā „sliktu” vai „ļoti sliktu”, īpatsvars ir vēsturiski zemākais - attiecīgi 14% un 1%, apgalvo „Rosstat”.

Taču straujajam algu un patēriņa pieaugumam ir negatīva blakne – augsta inflācija. Tā šomēnes pārsniedza 9%, lai gan Krievijas Centrālās bankas mērķis ir to samazināt līdz 4%, kāda tā bija pirms gada. Domnīcas „RUSI” pētnieks Toms Kītings uzskata, ka Krievijas ekonomika ir kā bumba ar laika degli.

Ekonomisti arī prognozē, ka Krievijas rūpniecības tempi tuvākajos mēnešos sāks samazināties, jo valstij trūkst darbaroku. Tikai aizsardzības sektorā pietrūkstot aptuveni 160 tūkstoši speciālistu.