Moldovas drošība šobrīd lielā mērā atkarīga no tā, kā notikumi attīstīsies Ukrainā, to Latvijas Radio stāsta Moldovas politikas pētnieks. Valstī šobrīd valda apjukums – paralēli lielā bēgļu skaita uzņemšanai, daļa moldāvu satraucas par savu drošību. Citi plāno, ko kara gadījumā darīt, bet citi kavējas nostalģijā par Padomju Savienību. Moldovas galvaspilsētā Kišiņevā viesojās arī Latvijas Radio.

Kā māte – man ir četri bērni – man ir sagatavoti čemodāni. Vēl gan neesmu tos sapakojusi, taču es nedomāju, ka pēc tā, kas notiek Ukrainā, kāds šeit jūtas droši.

Ukrainā notiek nežēlīgs, Krievijas izraisīts karš. Ukrainas dienvidu daļa daļēji ieskauj mazu valsti, kura plašāk atpazīstama ar savu vīnu industriju – tā ir Moldova. Kopš 24.februāra, kad agrā rītā Krievijas karaspēks īstenoja plašo iebrukumu Ukrainā, mediji ziņo arī par satraukumu Moldovā. Vai bažām ir pamats – to Latvijas Radio devās noskaidrot uz tās galvaspilsētu Kišiņevu.

Moldova nav ne Eiropas Savienības, ne NATO dalībvalsts. Kā jau daudzās citās bijušajās padomju valstīs, Moldovai no Krievijas ietekmes atbrīvoties nav izdevies. Parlamentā ir prokrieviski politiķi, līdz pēdējām vēlēšanām bija arī Krievijai tuvais prezidents Igors Dodons. Šobrīd valsti vada proeiropejiskā politiķe Maija Sandu. Arī lielākā daļa moldāvu raugās Eiropas Savienības virzienā, to apstiprina arī Moldovas attīstības un sociālo iniciatīvu institūta politikas pētnieks Vjačeslavs Berbeka.