Moldovā šobrīd uzturas vairāk nekā 100 000 Ukrainas kara bēgļu, tā rāda ANO Bēgļu aģentūras dati. Ukraiņi naktsmājas atrod gan pie vietējiem iedzīvotājiem, gan valsts veidotos bēgļu centros. Lai nelielā valsts ar šo plūsmu spētu tikt galā, tai nepieciešama palīdzība.

Mēs gribam mājās. Mēs negribam uz citu valsti. Varbūt kādam tā ir iespēja atrast sev labāku dzīvi kaut kur Eiropā. Varbūt kāds to vēlējās, mēs nevēlamies. Mēs gribam atpakaļ uz savu pilsētu, gribam atpakaļ savu darbu.

Tā ir 31 gadu vecā Ļuda no Mikolajivas apgabala. Ar viņu sarunājos kādā bēgļu centrā Moldovas galvaspilsētā Kišiņevā. Šī nelielā valsts šobrīd ir pārpildīta – robežu kopumā šķērsojuši teju 400 tūkstoši cilvēku. Uz vietas šobrīd uzturas vairāk nekā simts tūkstoši ukraiņu. No tiem puse ir bērni. Lai spētu lielo cilvēku daudzumu uzņemt, iesaistās gan valsts institūcijas, gan brīvprātīgo organizācijas, gan paši iedzīvotāji. Bet vai ar to ir gana un kā ukraiņi jūtas šajā valstī Latvijas Radio devās noskaidrot uz Moldovas pierobežu un galvaspilsētu Kišiņevu.

Galvenais robežpunkts, kurā ienāk lielākā kara bēgļu plūsma ir pie Moldovas pilsētas Palankas. Tas atrodas vien 50 kilometrus no Ukrainas pilsētas Odesas, no kurienes šeit nonāk lielākā daļa bēgļu. Daudzi brauc arī no Mikolajivas apgabala. Uz robežas cilvēkus sagaida autobusi, kuri ved tālāk uz speciāli organizētu telšu nometni atpūsties, vai uz Palankas staciju. Arī tur ir vairākas teltis atpūtai, medicīniskā palīdzība, silts ēdiens un transports uz citām Eiropas valstīm vai Kišiņevu.