"Mūs sit, bet mēs izdzīvojam!" tā saka viena no applūdušās Hersonas salas iedzīvotājām, kas bija spiesta evakuēties pirmajā dienā pēc Kahovkas hidroelektrostacijas dambja iznīcināšanas.

Ir svētdiena, 11. jūnijs, – sestā diena kopš Kahovkas hidroelektrostacijas dambja iznīcināšanas. Kopā ar medicīniskā bataljona "Hospitalieri" brīvprātīgajiem atrodos Hersonā un esam ceļā uz vienu no palīdzības punktiem plūdos cietušajiem iedzīvotājiem. 

Kopš 6. jūnija šajā apgabalā evakuēti 2718 cilvēki, plūdu laikā 5 cilvēki miruši, bet 35 atzīti par pazudušiem, viņu vidū arī septiņi bērni.

"Lija visu nakti un līst, un ūdens līmenis tagad celsies. Šobrīd novērtēt, kas būs tālāk, ir ļoti grūti," atzīst brīvprātīgais Mihailčiks. Zem ūdens Hersonas apgabalā joprojām atrodas 77 kvadrātkilometri teritorijas ar 46 apdzīvotām vietām – gan ukraiņu, gan arī Krievijas kontrolētajās teritorijās.

No braukšanas pa ūdeni automašīnas radiators sāk kūpēt un, baidoties iestrēgt kādā bedrē, kas zem ūdens nav redzama, nolemjam atgriezties uz sauszemes.

Esam sasnieguši humānās palīdzības punktu, kas iekārtots kādas daudzstāvu dzīvojamās ēkas pagalmā.

Te ir pamatīga burzma – manāmi cilvēki, kas atnākuši pēc palīdzības, bariņš brīvprātīgo no dažādām palīdzības sniegšanas organizācijām, visam pa vidu bērni un pat savā nodabā staigājoši mājdzīvnieki.

Brīvprātīgo darbu šeit organizē Ļena – enerģiska vidēja vecuma sieviete. Viņa stāsta: "Mēs no vakardienas un šodien pieņemam tikai tos cilvēkus, kas cietuši plūdos, kuri palikuši uz ielas. Viņi ir kaut kur izmitināti, bet viņi palikuši bez nekā."