Nākamā gada sporta finansējums palielināts, ir daudz jautājumu par naudas sadali

Sporta nozarē turpinās šķēpu laušana par nākamā gada nozares budžetu un to, pēc kādiem principiem valsts finansējums jāsadala. Kopējais valsts finansējuma apjoms nozarei palielināsies par vairāk nekā pieciem miljoniem, taču tas iezīmēts treneru algu palielinājumam. Citiem naudas vairāk nebūs, tikmēr federācijas pauž neapmierinātību par jaunajiem finansējuma pārdales kritērijiem un sasteigto procesa virzīšanu.

Valsts piešķirtā finansējuma sporta nozarei pārdale allaž bijis pamats strīdiem nozares iekšienē un diskusijas par to norisinās arī šoruden. Zināms, ka no valsts budžeta sporta nozarei nākamgad plānots piešķirt 51,1 miljonu eiro. Uz papīra tas ir gana liels pieaugums, salīdzinot ar 45,6 miljoniem šogad, taču šie piecarpus miljoni ir piešķirti, lai palielinātu algas sporta skolu treneriem. Tas nozīmē, ka pārējās pozīcijās finansējums saglabāsies aptuveni šā gada līmenī.

Nedēļas pirmajā pusē sporta izglītības iestāžu direktoru padome izsūtīja atklātu vēstuli, paužot, ka jau piekto gadu sporta treneru atalgojums netiek pilnībā segts no valsts budžeta, proti, vidēji no budžeta tiek nosegti 87% algas, bet pārējo finansē pašvaldības un bērnu vecāki ar saviem līdzmaksājumiem, stāsta sporta izglītības iestāžu direktoru padomes vadītāja Diāna Zaļupe.

Pārsteigumu par šādu situāciju intervijā Rīta Panorāmai pauda premjerministre Evika Siliņa no Jaunās Vienotības, norādot, ka viņa bijusi pārliecināta, ka treneri iekļauti kopējā pedagogu finansējumā. Lai treneru algas no budžeta segtu pilnībā, visticamāk, būtu jāmeklē papildus finansējuma avots.

Izglītības un zinātnes ministrijas sporta departamenta vadītājs Vladimirs Šteinbergs gan norāda, ka līdz 15. novembrim sporta skolām jāiesniedz savi finansējuma pieteikumi nākamajam gadam un tad situācija kļūšot skaidrāka.