Narkotiku pieejamība Eiropā šobrīd ir augsta. Uz to norāda arī Eiropas Narkotiku un narkomānijas uzraudzības centra 2023.gada jūnija ziņojums. Narkotiku lietošana no sabiedrības un arī darba tirgus izstumj arvien vairāk cilvēku. Tajā pašā laikā narkotiku lietošanas pieaugums Eiropas Savienības dalībvalstīs vairojis vardarbību. Kā Eiropas Savienība cīnās ar narkotiku izplatību?

Eiropas Savienība cīnās, lai efektīvi kontrolētu preces, kas tiek ievestas dalībvalstu ostās. Tomēr iespēja narkotikām iekļūt valstīs un izplatīties visā bloka teritorijā joprojām ir liela. No Eiropas Savienībā ievestajām precēm faktiski tiek pārbaudīti tikai aptuveni 2 procenti, tādēļ liels daudzums narkotiku plūst tranzītā caur lielākajām ostām, piemēram, Beļģijas Antverpenes ostu. Brisele paziņojusi par virkni pasākumu, kuru mērķis ir samazināt kontrabandu un palielināt narkotiku konfiskāciju, pirms tās pārpludina tirgu. Koordinācija starp valstīm ir viens no būtiskākajiem aspektiem cīņā pret narkotiku kontrabandu. Tā uzskata Globālās narkotiku politikas komisijas locekle Rūta Dreifusa. Komisija apvieno bijušos valstu un valdību vadītājus, centienos uzlabot cīņu ar narkotikām politiskā līmenī.

Cīņu ar organizēto noziedzību otrajā Eiropas Savienības un Kolumbijas sanāksmē par narkotikām izcēla arī Eiropas iekšlietu komisāre Ilva Jūhansone.

Eiropas Savienība nostiprina partnerattiecības ar trešajām valstīm, šajā gadījumā - narkotiku izcelsmes valstīm. Bloka iekšlietu ministri septembra beigās parakstīja kopīgu deklarāciju ar Latīņamerikas kolēģiem, apņemoties koordinēt savus centienus cīņā ar visu veidu noziedzīgiem draudiem. Tāpat Eiropas Komisija paziņojusi, ka drīzumā laidīs klajā atjauninātu Eiropas daudznozaru platformu pret noziedzīgiem draudiem. Platforma ievieš integrētu pieeju bloka iekšējai drošībai, ietverot tādus pasākumus, kā ārējo robežu kontrole, policijas, muitas un tiesu iestāžu sadarbība, kā arī apmācība, profilakse un publiskā un privātā sektora partnerība. Visbeidzot, Brisele ir norādījusi, ka tuvākajā nākotnē plāno izveidot Eiropas ostu aliansi. Tā varētu būt daļa no narkotiku apkarošanas rīcības plāna, par kuru paredzēts paziņot 17.oktobrī.

Taču ir nepieciešams strādāt arī pie tā, lai cīnītos pret narkotiku lietošanu un ar narkotikām saistītās vardarbības dramatiskajām sekām, tai skaitā ir jāizstrādā atbilstoša veselības politika.

Lielākais risks, kas saistīts ar narkotiku lietošanu, ir pārdozēšana, kas īpaši saistīta ar opioīdiem, piemēram, fentanilu. Sliktais piemērs ir ASV, kur katru gadu desmitiem tūkstošu cilvēku mirst fentanila lietošanas dēļ. Lai izvairītos no nāves gadījumiem, ir svarīgi zināt, kādas vielas patērētāji lieto, un rūpīgi uzraudzīt to patēriņu. Šeit, pēc daudzu ekspertu domām, var būt noderīgas īpašas narkotiku lietošanas telpas. Dažas valstis šo iespēju ir uztvērušas nopietni un pēdējos gados ir atvērušas narkotiku patēriņa telpas. Nīderlandē un Vācijā katrā ir 25 šādas telpas, tomēr Eiropas Savienībā kopumā tādas ir tikai 83.

Vēl viens piemērs ir narkotiku pārbaudes centri. Tie ļauj narkotiku patērētājiem pārbaudīt savas vielas pirms to lietošanas. Pašlaik bloka teritorijā ir tikai 12 valstis, kurās šādi objekti ir. Lai gan šo struktūru galvenais mērķis ir aizsargāt narkotiku patērētājus pret infekcijām, nopietnu intoksikāciju un pārdozēšanu, tās arī paver dialogu ar patērētājiem un ļauj iestādēm apkopot informāciju par vielām, kas atrodas vietējā tirgū, kā arī par narkotiku patērētāju paradumiem. Turpina Eiropas Narkotiku un narkomānijas uzraudzības centra ģenerāldirektors Aleksiss Gūsdīls.

Tomēr sagaidāms, ka Eiropas Savienības līmenī drīz būs iespējams uzlabot informācijas apmaiņu par patēriņa paradumiem un riskiem. No nākamā gada jūlija Eiropas Narkotiku un narkomānijas uzraudzības centrs kļūs par Eiropas Savienības Narkotiku aģentūru. Tās pilnvaras tiks palielinātas - no informācijas sagatavošanas par narkotiku klātbūtni Eiropā, tā varēs labāk novērtēt draudus, brīdināt iestādes, vadīt kampaņas un savienot laboratoriju darbu. Vēl viena aģentūras darbības joma būs dalībvalstu brīdināšana un tieši sabiedrībai paredzētas kampaņas. Taču beigu beigās iespēja patiesi ierobežot patēriņu un izvairīties no riskiem paliek dalībvalstu ziņā.