Pēc atkārtotas informācijas izprasīšanas Finanšu ministrija pārliecinājusies, ka Rēzeknes domei tiešām ir naudas problēmas un nav saplānoti tēriņi pat algām gada nogalei, tāpēc jaunus aizdevumus valsts nedos. Tikmēr aizņemšanās griestiem tuvojas arī citas pašvaldības, kur gan kredīti ņemti jēdzīgākām lietām par SPA kompleksa būvniecību, kā tas bija Rēzeknē.

Kamēr daļa Rēzeknes iedzīvotāju mītiņā vakar, 21. septembrī, aizstāvēja savu mēru, partijas „Kopā Latvijai” dibinātāju Aleksandru Bartaševiču, kam par pilsētas novešanu bankrota priekšā tagad draud atlaišana, Finanšu ministrijas ierēdņi vēlreiz smalki izvērtējuši, vai naudas grūtības Rēzeknei ir tik būtiskas. Un par to šaubu nav, saka Pašvaldību finansiālās darbības uzraudzības un finansēšanas departamenta direktore Inta Komisare.

Komisare apgalvo, ka finanšu uzraugi jau savlaicīgi aicinājuši Rēzekni uz pārrunām vēl tad, kad revidenti par pilsētas maku sniedza pozitīvu atzinumu un dome vēl nekavēja kredītmaksājumus. Ministrija vērsa Rēzeknes uzmanību, ka tās saistības ir bīstami augstas pret pašu budžeta ieņēmumiem. Robežslieksnis jeb atļautā aizņemšanās nākotnes vārdā ir līdz brīdim, kad budžetā kredītu atmaksai jāvelta 20 procenti. Bet kā ir citās pašvaldībās?

Alūksnes novads, kas parādu apmaksai velta jau vairāk nekā 18 procentus budžeta, arī esot vērsies Finansu ministrijā ar apņemšanos saistības pildīt nākotnē, un tam pat izveidots atsevišķs fonds. Alūksnes mērs Dzintars Adlers no „Jaunās Vienotības” par novada maku ir drošs. Lielākie aizdevumi ņemti ar mērķi sakārtot skolas, jo tas arī politiski solīts vēlētājiem.

Saistību slieksnim ar virs 17 procentiem tuvojas arī Daugavpils, bet tur grūtākais būšot nākamais gads, pēc kura kredītmaksājumi mazināsies. Lieli tēriņi ir arī Valkai, Jēkabpilij, Ādažiem, Ventspils novadam, Tukumam, Ogrei un Jūrmalai. Finanšu ministrijā gan norāda, ka 20 procentu slieksnis un budžeta tēriņi kredītu atmaksai vēl nav rādītājs par pašvaldības maksātspēju, jo grūtībās var nonākt arī ar mazākām saistībām.

Latvijas Bankas ekonomists Jānis Mauris vērtē, ka budžeta veselība vairākās pašvaldībās ir vāja, puse domju bez deficīta veidošanas nespēj izdzīvot, bet lielākajiem riskiem cenu un kredītu procentu kāpuma laikā ir pakļautas mazās pašvaldības.

Finanšu ministrijā arī norāda, ka Eiropas Centrālās bankas politika cenu kāpuma bremzēšanai celt procentu likmes pašvaldības ietekmē atšķirīgi. Piemēram, domes, kas kredītus ņēmušas ar fiksētu procentu likmi, iepriekš maksājušas vairāk, bet tagad piedzīvo salīdzinoši zemu izmaksu kāpumu, kamēr mainīgo likmju gadījumā tēriņi augot vairākkārtīgi.