LSM ziņās: Trīs personīgi stāsti par brīvības iespējām, ko sniedz barikādes

1991. gada barikādes un Latvijas neatkarības atjaunošana teju katram iedzīvotājam nozīmē kaut ko personisku brīvības sniegto iespēju kontekstā. 90. gados palēnam ceļošana kļuva brīvāka, kāds varēja doties studēt ārzemēs, kāds īstenot biznesu, smeļoties pieredzi arī citās valstīs, savukārt trimdas latvieši varēji brīvi apciemot tuviniekus Latvijā vai pārcelties šeit uz dzīvi. Dažu šo cilvēku dzīvesstāsti 80. un 90. gadu mijā.

Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras padomes priekšsēdētājs Aigars Rostovskis ar savu uzņēmējdarību sāka nodarboties 90. gadu sākumā, īsi pēc Latvijas neatkarības atgūšanas, taču tolaik būdams vēl jaunietis atminas arī Barikāžu notikumus.

Rostovskis barikādēs piedalījies, jo izaugot padomju sistēmā līdz pilngadībai sajutis, ka dzīvei nav perspektīvas un nav iespēju augt.

Tagad Rostovskis ir augstskolas "Turība" vienīgais īpašnieks, bet augstskolu ar citiem partneriem viņš dibināja 1993.gadā. Līdzīgi, kā daudziem viņām pārmaiņu laiks nesa brīvas uzņēmējdarbības iespējas, kuras attīstīt palīdzēja arī ceļošanas un pieredzes apmaiņas iespējas atveroties robežām.

Savukārt Amerikas latvietis Nils Students pēc PSRS sabrukuma nevilcinoties izmantoja ceļošanas iespējas virzienā uz Latviju. Tolaik šeit izveidojis arī ģimeni un joprojām dzīvo Latvijā. Patlaban strādā ASV vēstniecībā un pirms pieciem gadiem iestājies arī Zemessardzē. Taču pirmo iespaidu par Latviju viņš guvis Rīgā viesojoties vēl kā zēns 1980.gadā, kad trimdas latviešu ceļojumi uz padomju Latviju bija ierobežoti un tos lielākoties pavadīja čekas uzraugi.

Rīgas Tehniskās Universitātes zinātņu prorektors Tālis Juhna secina, ka tādiem skolas vecuma jauniešiem, kā viņš 80. gados, vēl nebija īsti izpratnes par ierobežojumiem dzīvojot Padomju sistēmā un pasaule ārpus tās bija sveša.

Līdz ar Latvijas neatkarības atgūšanas laiku Juhna sāka studēt Būvniecības fakultātē. Arī viņam dalība barikādēs neizpalika.

Tālim Juhnam pārmaiņu laiks atvēris iespēju doties studēt arī uz ārzemēm. 1995. gadā viņš pieteicās un ieguva stipendiju no Zviedrijas valdības, lai studētu maģistrantūrā Stokholmas karaliskajā universitātē, kas iepriekš nebija iespejams.