Pēc inflācijas pīķa pērn cenu pieaugums visā pasaulē pakāpeniski samazinās, taču pārtikas cenu inflācija joprojām saglabājas augsta. Tas īpaši ietekmē mājsaimniecības ar zemiem ienākumiem, tāpēc trūcīgākajiem cilvēkiem ir jādodas uz pārtikas bankām. Taču esot pazīmes, ka nākamgad pārtikas cenas varētu samazināties.
ASV šodien atzīmēs Pateicības dienu, kad parasti ģimenes sapulcējas pie bagātīgi klātiem galdiem, uz kuriem tiek likti dažādi ēdieni, bet maltītes neatņemama sastāvdaļa ir tītara cepetis. Taču daudziem amerikāņiem šoreiz svētku pusdienas būs pieticīgākas nekā citus gadus, jo augsto pārtikas cenu dēļ viņi nevar nopirkt visu, ko kārojas.
Oktobrī ASV iedzīvotāji par atsevišķām pārtikas precēm, tostarp gaļu, zivīm un olām maksāja vairāk nekā septembrī. Laikā no pagājušā gada oktobra līdz šī gada oktobrim pārtikas produktu cenas palielinājās par 2,1%. Graudaugu un maizes izstrādājumu cenas gada laikā ir pieaugušas par vairāk nekā 4%. Arī ēdienreizes ārpus mājām ir kļuvušas dārgākas, jo pēdējā gada laikā kafejnīcās un restorānos ēdienu cenas ir pieaugušas par vairāk nekā 5%.
ASV Lauksaimniecības departaments prognozē, ka šajā gadā valstī kopējās pārtikas cenas palielināsies par gandrīz 6%. Un departaments lēš, ka arī 2024.gadā, kas būs ASV prezidenta vēlēšanu gads, pārtikas cenas turpinās pieaugt.
Eiropas Savienībā (ES) inflācija pakāpeniski samazinās. ES vidējā gada inflācija oktobrī bija 3,6%, bet eirozonā - 2,9%. Tajā pašā laikā pārtikas cenu inflācija ES saglabājas augsta. Reālā pārtikas inflācija oktobrī ES bija 4%, bet eirozonā - 4,6%, kas radīja lielu spiedienu uz mājsaimniecībām ar zemiem ienākumiem.
Vienā no ES turīgākajām dalībvalstīm Itālijā oktobrī reālā pārtikas inflācija bija 4,9%. Saskaņā ar valdības sniegto statistiku katrs divpadsmitais Itālijas iedzīvotājs dzīvo nabadzībā. Tāpēc arvien vairāk cilvēku vēršas labdarības iestādēs pēc palīdzības.
Analītiķi norāda, ka galvenais iemesls pārtikas cenu inflācijai Eiropā ir pieaugošās enerģijas izmaksas, kas ietekmē visu lauksaimniecības un pārtikas ķēdi, sākot no lauksaimniekiem līdz pārstrādes uzņēmumiem un transportam. Pasaules Banka apgalvo, ka Eiropā un Centrālāzijā pārtikas cenu inflācija ir saistīta ar Krievijas karu Ukrainā, jo šī valsts ir viena no vadošajām pārtikas ražotājām un eksportētājām pasaulē.
Nīderlandes finanšu pakalpojumu milzis „Rabobank” prognozē, ka 2024.gadā varētu sagaidīt strauju pārtikas cenu kritumu, jo palielināsies lauksaimniecības preču ražošanas apjomi, bet pieprasījumu mazinās vājā ekonomikas izaugsme. Kopējo pārtikas cenu inflāciju samazināšot tādu pamat pārtikas produktu, kā cukura, kafijas, kukurūzas un sojas pupiņu cenu kritums.
Ieteikt
Latvijas Radio aicina izteikt savu viedokli par raidījumā dzirdēto un atbalsta diskusijas klausītāju starpā, tomēr patur tiesības dzēst komentārus, kas pārkāpj cieņpilnas attieksmes un ētiskas rīcības robežas.
Pievienot komentāru
Pievienot atbildi
Lai komentētu, ienāc arī ar savu draugiem.lv, Facebook vai X profilu!
Draugiem.lv Facebook X