Norvēģi ceļ trauksmi par augošo minerālmēslu importu no Krievijas

Kamēr trauksmes zvanus par Eiropas atkarību no Krievijas minerālmēsliem zvana norvēģi, tikmēr minerālmēslu imports no agresorvalstīm turpinās. Latvijā ievesto Krievijas minerālmēslu apjoms krietni vien sarucis, tomēr joprojām tas mērāms vairākos miljonos eiro šā gada pirmajos mēnešos.

Norvēģijas minerālmēslu ražotājs „Yara International” cēlis trauksmi, ka Eiropa kļūst arvien atkarīgāka no Krievijas mēslojuma, kā tas iepriekš bija ar Krievijas enerģētiku. "Mēslojums ir jaunā gāze," paudis „Yara International” izpilddirektors Sveins Tore Holseters. Par Krievijas minerālmēslu importa pieaugumu liecina aģentūras Eurostat dati – proti, karbamīda imports Eiropas Savienībā audzis no 1,1 miljona tonnu 2021. gadā līdz vairāk nekā 1,5 miljoniem tonnu gan 2022. gadā, gan pērn. Jau pašlaik tas veido gandrīz trešdaļu no kopējā karbamīda importa ES. Karbamīds ir vispopulārākais slāpekļa mēslojums pasaulē, piemērots dažādu kultūraugu mēslošanai.

Eiropas Savienība ir mēģinājusi noteikt sankcijas dažiem ar Krieviju saistītiem mēslošanas līdzekļu ražotājiem, tostarp uzņēmumam „EuroChem”, kas agrāk piederēja Krievijas rūpniekam Andrejam Meļņičenko. Tajā pašā laikā vairāki Eiropas karbamīda un amonjaka ražotāji augsto dabasgāzes cenu dēļ jau ir slēguši vai samazinājuši rūpnīcu jaudas.

Kāda ir situācija Latvijā? Spriežot pēc Centrālās statistikas pārvaldes datiem, karbamīds šogad nav ievests, taču no agresorvalstīm joprojām tiek ievesti citi minerālmēsli. Šogad pirmajos trijos mēnešos kopumā ievesti mēslošanas līdzekļi par 67 miljoniem eiro un pirmo importētājvalstu desmitniekā ir Krievija ar 1,7 miljoniem. Kopš 2022. gada, kad tika sasniegts vēsturiski augstākais mēslošanas līdzekļu imports – 403 miljoni eiro, tostarp no Krievijas – 56 miljonu vērtībā, imports sarūk. Jāpiebilst, ka Latvija tālāk pārdod ceturto daļu no tā, ko ievedusi pati.

Latvijā darbojas astoņi lielāki minerālmēslu tirgotāji, kas apgādā zemniekus ar laukiem nepieciešamo preci. To vidū ir divi lielākie zemnieku kooperatīvi – „Latraps” un „VAKS”, kas pilnībā atteikušies no Krievijā ražotiem minerālmēsliem. „Latraps” agronoms un Lauksaimniecības daļas vadītājs Ģirts Ozols stāsta, ka vēl pirms kara Ukrainā aptuveni 80% minerālmēslu tika ievesti no Krievijas, taču jau tad kooperatīvs domājis, kā mainīt piegādātājus.