„Kad es kurinu plīti, es domāju tikai par malku. (..) Un ne par kādu tur mežu, ne par kokiem, ne cilvēkiem, kas tos kokus gāzuši,” – tā savā spožajā stāstu krājumā „Stum, stum” savulaik rakstīja Andra Neiburga.
Šīs rindas nāk prātā, domājot par kādu citu topošu mākslas darbu, kura iedvesmas avots gan nav Neiburgas stāsti, bet gan vācu filozofa Martina Heidegera eseju krājums „Malkasceļi”. Ar šādu pašu nosaukumu pašlaik Ģertrūdes ielas teātrī Rīgā top neierasta teātra izrāde, kuras radošā komanda caur spēli ar koksnes materialitāti tiecas runāt par lietu mainību un mūsu attiecībām ar to.
Ģertrūdes ielas teātra zālē dejotājs Rūdolfs Gediņš griežas ap savu asi ar milzu āmuru rokās. Skatuves dziļumā guļ divi resni baļķi, turpat cirvju komplekts un printeris. Radošajā komandā ir arī aktieris Edgars Samītis un režisors Andrejs Jarovojs, un šī izrāde ir viņu kopīgais eksperiments.
Ieteikt
Latvijas Radio aicina izteikt savu viedokli par raidījumā dzirdēto un atbalsta diskusijas klausītāju starpā, tomēr patur tiesības dzēst komentārus, kas pārkāpj cieņpilnas attieksmes un ētiskas rīcības robežas.
Pievienot komentāru
Pievienot atbildi
Lai komentētu, ienāc arī ar savu draugiem.lv, Facebook vai X profilu!
Draugiem.lv Facebook X