Saeima šonedēļ plāno sākt galīgajā lasījumā izskatīt Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumā iesniegtos priekšlikumus, lai lēmumus par nākamgad ieviešamajām izmaiņām pašvaldību kartē pieņemtu apmēram līdz Jāņiem. Tomēr šajā procesā negludumu netrūkst un var sagaidīt arī pēdējā brīža lēmumus. Atgādinām par reformas virzību kopš tās izsludināšanas un par līdz šim pieņemto lēmumu vērtējumu.

Vairāk nekā puse esošo pašvaldību neizpilda likuma kritērijus iedzīvotāju skaita sarukuma dēļ. Turpināt uzturēt tik daudz pašvaldību Latvijā nevaram atļauties. Ar šiem un vēl citiem argumentiem pamatota tēze, ka 1998. gadā sāktajai un pēc 11 gadiem turpinātajai administratīvi teritoriālajai reformai vajadzīgi aktuālajai situācijai pamatoti lēmumi, bet saglabājas jautājums, kā reformu turpināt vislabāk. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Juris Pūce (Attīstībai/Par!) un citi reformas virzītāji no pirmās dienas saņēmuši pārmetumus, ka reforma pieteikta vienkārši ar kartes pārzīmēšanu, taču ministrs jau sākotnēji uzsvēra, ka administratīvi teritoriālā reforma"ir pārvaldības reforma. Tas ir tikai priekšnosacījums, lai varētu notikt citas reformas. Absolūts vairākums valdības locekļu sagaida šo administratīvi teritoriālo reformu, lai varētu turpināt ar reformām savās atbildības jomās”.

Pērn, ar prezentāciju apbraukājot novadus, ministrs daudzkārt atkārtoja: Latvijā pašvaldībām deleģētas daudzas funkcijas un pārāk sadrumstalotā vietvaru tīklā to izpildīt vairs nav iespējams. Reformas loģika, piedāvājot pašvaldību skaitu samazināt trīs reizes, ir šāda: vairāk iedzīvotāju lielākā novadā – vairāk nodokļos iekasētās naudas, ar ko līdzfinansēt skolas, sociālo un veselības aprūpi, un arī lielākas iespējas piesaistīt  investīcijas.

Pretī šiem argumentiem skanēja Latvijas Pašvaldību savienības teiktais – vispirms jārunā par otrā jeb vietējā līmeņa pašvaldību izveidi un funkciju nodalīšanu vietējā un plašākā mērogā. Vietvaras arī uztrauca, ka nozares ministrs prezentācijās novados vien nostādot fakta priekšā par reformas plāniem un neieklausoties vietvalžu teiktajā.