Latvijas komercbankās ir vairāki tūkstoši kontu, kuru īpašnieki ir miruši. Tā kā naudas līdzekļu atlikums kontos ir neliels, mantojuma lietu radinieki neuzsāk. Savukārt bankām šī nauda jāglabā 60 gadus un tad to var ieskaitīt kredītiestādes ienākumos. Finanšu nozares asociācija aicina šo jautājumu atrisināt likumdevējiem.

 

Iedzīvotāji parasti pie notāra kārto mantojuma lietas, ja viņu īpašumā ir kāds nekustamais īpašums. Bet ko darīt ar līdzekļiem, kas atrodas miruša radinieka bankas kontā? Stāsta Finanšu nozares asociācijas vecākais padomnieks juridiskajos jautājumos Edgars Pastars.

 

„Kā dzīvē notiek, viņi parasti paņem nelaiķa bankas karti un aiziet izņemt naudu bērēm, parasti pārsimts, 300, 400 eiro, kas arī nav ļoti likumīgi, bet finanšu sektors saprot šīs lietas un mēs neziņojam par tādām, ja tās ir samērīgā apjomā, protams. Ja mantojums nav pietiekami ievērojams, līdz ar to viņu neviens radinieks nekārto pie notāra, kā rezultātā kontos paliek atlikumi - simts, divsimts, trīssimts eiro. Mēs aicinām pilnveidot regulējumu, lai nebūtu jāgaida 60 gadi, kad šī nauda tiktu ieskaitīta bankas ieņēmumos, bet šai naudai būtu jānonāk valsts ieņēmumos jau krietni ātrāk.”

Arī Latvijas Zvērinātu notāru padomes rīkotājdirektors Gatis Litvins stāsta – ja bankas kontā ir daži simti eiro, radinieki mantošanas procesu visbiežāk nesāk un problēmas rodas, ja noguldījumi ir bankās, kas atrodas ārvalstīs.

Edgars Pastars arī stāsta, ka sarežģījumi rodas, ja noguldījumi atrodas interneta jeb mākoņu bankās, piemēram, Lietuvā vai Vācijā.

Gatis Litvins Latvijas Zvērinātu notāru padomes vērtē – ja atstāta lielāka naudas summa, tad mantinieki situāciju risina, bet valstij jāmeklē kāds risinājums, ko darīts ar nelieliem konta atlikumiem.

Finanšu nozares asociācijas vecākais padomnieks Edgars Pastars rosina ieviest kādu vienkāršāku mantošanas modeli, ja kontā palikuši 200 – 300 eiro.

Šobrīd Saeimā tiek diskutēts arī par citiem ar mantojumu saistītiem jautājumiem - gan par to, lai mantiniekam ar savu naudu nav jāatbild par mantojuma atstājēja parādiem, gan par to, kā sakārtot Eiropas mantojuma apliecību, kad Latvijas iedzīvotāji mirst ārvalstīs.